Apmēram
astoņdesmit procentus no Latvijas likumiem ietekmē Eiropas
Savienības direktīvas un regulas. Tādēļ var teikt, ka Eiropas
Parlamentā (EP) pieņemtie lēmumi ļoti būtiski ietekmē mūsu
ikdienu. Eiropas likumus izstrādā Eiropas Komisija, kas ir Eiropas
izpildvara, un katra izstrādātā direktīva vai regula nonāk pie
diviem likumdevējiem – Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības
Ministru padomes. Eiropas Parlaments ir tas, ko mēs ievēlam tieši,
savukārt ES Ministru padomi mēs ievēlam netieši, balsojot par
mūsu Saeimu.

Latvijas
iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi saprast, ka mēs esam Eiropas
Savienībā un izmantojam tās sniegtās iespējas. Tādēļ ir
nepareizi izniekot savu balsi neejot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām
un tādā veidā pieļaujot, ka šos likumus pieņem mūsu neievēlēti
kandidāti.

Tas
ir tāpat kā vēlot Saeimu – katram politiskajam spēkam ir sava
nostāja un politika. Eiropā patlaban ir divas lielās politiskās
grupas – Eiropas Tautas partija un Sociālistu un demokrātu grupa.
Mums EP šobrīd ir seši deputāti Eiropas Tautas partijā un viens
Sociālistu un demokrātu partijā. Eiropas Parlamenta deputāti
faktiski arī nosaka Eiropas politisko virzienu.

Šo
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti arī noteiks, kuru
kandidātu Eiropas līderi virzīs apstiprināt par Eiropas Komisijas
prezidentu. Ja šajās vēlēšanās uzvarēs labējās partijas,
viņi virzīs savu kandidātu, savukārt, ja uzvarēs kreisās
partijas, visdrīzāk EK vadītājs būs kreisi noskaņots.

Strasbūra
mums liekas tālu, bet jāsaprot, ka Eiropas Parlamenta pilnvaras
pieaug un EP tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi un ikdienu.
Piemēram, EP direktīvu prasību dēļ bankas ir kļuvušas daudz
spēcīgākas un banku problēmu gadījumā nodokļu maksātājiem
vairs nebūs jāmaksā no savas naudas, bet tiks veidoti banku fondi.
Ir daudz specifisku lietu, ko lemj EP, bet tāpat ir arī daudz
ikdienišķu lietu, ko mēs katrs izjūtam. Pirmkārt, mēs varam
brīvi ceļot un strādāt Eiropas Savienībā, mums ir pieejama
veselības aprūpe arī citās valstīs, varam saņemt kompensācijas
par avioreisu kavēšanos, tiek pastiprināta datu aizsardzība, kas
šajā laikmetā ir svarīgas lietas.

Manuprāt,
cilvēki zina pietiekami daudz par Eiropas Parlamenta lēmumiem un
arī mediji šīs ziņas diezgan plaši atspoguļo. Piemēram, daudzi
noteikti pamanījuši ziņu, ka nesen pieņemts lēmums par vienotu
telefonu ladētāju visiem telefoniem. Tas nozīmē, ka turpmāk
katrs ražotājs vairs nevarēs ražot savādāku lādētāju. Cita
lieta – cilvēki, iespējams, īpaši neiedziļinās, kas šos
lēmumus pieņem – Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija vai vēl
kāds cits.

Mēs
esam jauna valsts un salīdzinoši nesen mums ir šīs jaunās
pilnvaras, līdz ar to ir tikai normāli, ka iedzīvotāji vēl īsti
neizprot EP un EK funkcijas. Noteikti jāpaiet vēl kādam laikam,
līdz cilvēkiem šīs lietas būs pavisam skaidras, bet progress
noteikti jau ir redzams. Pēdējās aptaujas liecina, ka EP vēlēšanās
plāno piedalīties 59 % balstiesīgo. Tas liecina, ka cilvēki tomēr
saprot EP nozīmīgumu.

Ja
iedzīvotāji nepiedalās vēlēšanās un nepauž savu nostāju,
viņi arī nevar kritizēt pieņemtos lēmumus. Nav noslēpums, ka uz
jebkurām vēlēšanām vienmēr visaktīvāk iet tieši radikāli
noskaņotie, tāpēc svarīgi, lai iedzīvotāji iet balsot un
rezultātā Eiropas Parlamentā ir tieši tie cilvēki, ko viņi paši
izvēlējušies.