Esam uzsākuši lietderības revīziju, kurā vēlamies gūt visaptverošu priekšstatu par dzīvokļu īpašnieku vajadzībām un izaicinājumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanā.

Tikai balstoties uz reālās situācijas izpēti, varam izstrādāt konkrētus un efektīvus ieteikumus, kas palīdzēs uzlabot esošās atbalsta programmas un veicinās ilgtspējīgu ēku atjaunošanu.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti būs nozīmīga daļa no revīzijas ziņojuma.

Mūsu uzsāktā šo jomu revīzija ir plaša – tā ir gan par siltumapgādi, gan energoefektivitātes pasākumiem.

Ja ejam no valsts mērķiem saistībā ar klimata plānu, ir lieli mērķi un uzdevumi, kas valstī ir jāizdara energoefektivitātē, enerģētikā, siltumapgādē un ar atjaunīgajiem energoresursiem.

Skatāmies šīs tēmas kopā, lai saprastu, vai līdz šim veiktajās investīcijās šajās jomās jau nav un neveidojas pretrunas.

Esam identificējuši jau vienu problēmu energoefektivitātes jautājumā.

Proti, mērķi ir, bet valstī progress virzībā uz šiem mērķiem ir samērā lēns, energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir sarežģīta un neērta.

Mēģinām arī ar iedzīvotāju aptauju saprast, kā šo procesu varam veicināt un atbalstīt, kādi ir šķēršļi, ar ko jāsaskaras, kādas ir prasības, finansējuma pieejamība, kā arī to, kāds ir pieprasījums šiem pasākumiem.

Liepāja ir labais piemērs, jo tiešām daudz kas noticis un notiek ar ēku energoefektivitātes un siltumapgādes uzlabošanas sakārtošanu,

bet Rīgā un citviet Latvijā gan tas notiek lēni, valstī – nevienmērīgi.

Mēģināsim saprast galvenos kavējošos šķēršļus.

Plānojam šos jautājumus skatīties un analizēt no sociālā viedokļa. Piemēram, mums ir jārēķinās, ka siltumenerģija nākotnē kļūs dārgāka, ēku energoefektivitāte un siltumapgādes sistēmu sakārtošana ir risinājums, kā izmaksu kāpumu mazināt un kā iedzīvotāji var ietaupīt.

Taču, ja viņi nevar atļauties šos pasākumus un nevar tos īstenot, tad visvairāk cieš no pieaugošās dārdzības.

Jāvērš uzmanība uz to, ka ir relatīvi lielas siltumtarifu atšķirības.

Esam runājuši ar institūcijām, ALTUM, iesaistītajām ministrijām, arī ar Liepājas pašvaldības pārstāvjiem, apsaimniekotājiem un iedzīvotāju biedrībām, kas pašas veiksmīgi realizējušas siltināšanas pasākumus.

Gan aptauja, gan sarunas veidos tā saucamo kopējo bildi, lai ir iespējams izskatīt racionālus risinājumus nākotnē un process kļūtu vienkāršāks un ātrāks.

Mārtiņš Āboliņš, Valsts kontroles padomes loceklis

Uzziņai

• Aptauja atrodama Valsts kontroles vietnē lrvk.gov.lv.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.