Vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.

Jau vairākus gadus sarunās ar komercbankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redzam gan nepieciešamību, gan iespēju komercbankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību.

Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti – caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, tad domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokli nebūtu aktuāls.

Tomēr pašreiz Latvijā, Lietuvā un arī virknē citu valstu

veidojas situācija, ka banku peļņa var strauji pieaugt, tām neuzņemoties risku.

Lietuva kā risinājumu redz solidaritātes maksājumu jeb papildu nodokli peļņai, ko plāno novirzīt valsts vajadzībām.

Latvijā cenšamies iet citu ceļu – panākt straujāku kreditēšanu un pateicīgākus nosacījumus Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas ekonomikai dotu lielāku un paliekošāku pienesumu nekā nodoklis.

Izvēle ir komercbanku rokās. Latvijas Banka no komercbankām sagaida darbības trīs virzienos.

Pirmkārt, augstākas noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Proti, lai iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumu likmes seko procentu likmei, ko bankas saņem no centrālās bankas.

Noguldījumu likmēm Latvijā nevajadzētu būt zemākām par tām, ko redzam citās Baltijas valstīs.

Otrkārt, nepieciešams samazināt izmaksas, ar kurām saskaras banku klienti, it īpaši komisijas maksas. Tās ne tikai sadārdzina kreditēšanu un citus banku sniegtos pakalpojumus, bet arī ierobežo klientu mobilitāti un konkurenci banku starpā.

Trešais virziens ir labvēlīgas vides un noskaņojuma sagatavošana kreditēšanas palielināšanai, lai pārlauztu iepriekšējā biznesa cikla nelabvēlīgo tendenci kredītu apjomam ekonomikā konsekventi sarukt. Izvērtēt risku modeļu atbilstību, uzlabot pakalpojumu daudzveidību un pieejamību, paust skaidru apņemšanos par kreditēšanas apjomu palielināšanu, lai palielinātu uzņēmumu ambīcijas investēt.

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents