Plašsaziņas līdzekļos izskanēja priekšlikums no Satiksmes ministrijas par to, ka turpmāk vairs netiku prasītas divriteņu vadītāju apliecības to lietotājiem satiksmē. Gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Kā novēroju, tad lielu rezonansi šī ziņa neizraisīja. Nemanīju daudzo autobraucēju ierastos argumentus, ka viņi maksā nodokļus, bet divriteņu vadītāji nē, ka divriteņu vadītāji neievēro satiksmes noteikumus u.tml.

Ko es kā autovadītājs, kājāmgājējs un divriteņa vadītājs par to domāju? Domas dalās. Bet lielākoties jau piekrītu ierosinājumam, ka divriteņu vadītājiem nevajadzētu vadītāja apliecību. Arguments par to, ka nevajag: tāpat jau tāda īsta kontrole netiek veikta, kā arī negadījumu skaits, kuros iesaistīti divriteņu vadītāji ir neliels.

Divriteņi pie esošās infrastruktūras lielākoties pārvietojas pa gājēju/velosipēdu ceļiem un, ņemot vērā infrastruktūras daudzās nepilnības, fiziski nav iespējams ātri pārvietoties.

Tā vai šā divritenis ir lēns transportlīdzeklis, kas, lielākoties, kaitējumu var nodarīt tikai pats sev.

Kā liels faktors ir jāuzsver, un ko pats esmu novērojis, tad autovadītāji jau ļoti respektē divriteņu vadītājus, kas liecina par satiksmes dalībnieku kultūras līmeņa progresu. Tā turpinoties tālāk, savstarpējā attieksme un cieņa tikai uzlabosies.

Vienīgais aspekts pret šādu iniciatīvu ir jautājums par bērniem, skolēniem, kuri tikai uzsāk pārvietoties ar divriteni. Pirms tam nu būtu ļoti vēlams apgūt pamatlietas ceļu satiksmē – gājēju pāreju izmantošanu, luksoforu gaismas un citas pamatlietas. Un visdrīzāk jau tas būtu darāms skolā. Ja pamatlietas un izpratne būs, tad pārējās iemaņas tiks apgūtas praksē.

Mums jau ir gana daudz dažādu normu un likumu, kas dzīvē faktiski nav darbojušies, nedarbojas un nekad nedarbosies. Un, manuprāt, šī ir viena no tām. Tad kādēļ tā būtu jāturpina!? Tikai sevis maldīgai pārliecībai, kaut arī lielākā daļa to neievēro un neviens nekontrolē.

Faktiski satiksmes negadījumi ar divriteņu vadītājiem uz auto negadījumu fona ir niecīgi. Tas arī lielākoties visu izskaidro.

Braucam prātīgi, apzināmies ko darām un darām pirmo reiz to ļoti uzmanīgi, un tad jau tā lieta un prasmes aizies!