Depozīta sistēma jau ieviesta kaimiņvalstīs, tāpat arī vēl vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Lietuvā, Vācijā tā labi darbojas. Vai Latvijā depozīts dos lielu pienesumu, ir ļoti grūti prognozēt. Protams, tas noteikti dos kādu labumu. Tagad tiek lauzti šķēpi, vai izmaksas, lai depozīta sistēmu ieviestu un uzturētu, atmaksāsies vai nē.

Tāpat vēl skaidri nav pateikts, kam būs jāiegulda investīcijas, lai ieviestu depozīta sistēmu. Ir dzirdēti cipari, ka sistēmas ieviešanai Latvijā vajadzīgi apmēram 30 miljoni eiro. Tie ir nepieciešamie izdevumi, lai uzstādītu automātus, uzskaites sistēmu, kā arī sakārtotu organizatoriskos un tehniskos pasākumus.

Plus vēl tam, lai sistēmu uzturētu un apkalpotu, nepieciešami vēl aptuveni 10 līdz 15 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šīs visas izmaksas būs jāsedz iedzīvotājiem. 

Protams, pirmajā brīdī jau izskatās labi: iedzīvotājs samaksā par pudeli liekus 10 vai 15 centus, pēc tam, nododot pudeli, dabūs šo summu atpakaļ. Bet visticamāk notiks citādāk: samaksās 15 centus, bet atpakaļ saņems tikai 10 centus. Starpību iedzīvotājs būs spiests samaksāt par depozīta sistēmas uzturēšanu. 

Tā būs cena par ieguvumu, uz ko ceram – ka depozīta sistēma atrisinās, lai krūmos, mežos un grāvmalēs nebūtu tukšo plastmasas pudeļu. Sistēma ir runga ar diviem galiem. Ceram mazināt dabas piesārņošanu, taču iedzīvotāji maksās vairāk. 

Vēl viena problēma, kas mani visvairāk uztrauc šī jautājuma sakarā, ir tas, ka Latvija tomēr ir maz apdzīvota valsts. Uz vienu kvadrātkilometru ir mazs iedzīvotāju skaits. Un uzturēt šādus samērā dārgu sistēmu pie maza iedzīvotāju blīvuma nozīmē, ka šis pasākums ir dārgs. Tur, kur labi attīstīti lielveikalu tīkli, depozīta sistēma varētu strādāt, bet katrā mazā veikaliņā uzstādīt automātu tukšo pudeļu savākšanai ir liela greznība. Diez vai to mēs varam atļauties. Tādēļ, visticamāk, automāti būs tikai lielajos veikalos. 

Kad cilvēks būs sakrājis maisu ar pudelēm, gribot negribot viņam būs jādodas uz lielveikalu, lai atgrieztu tukšās pudeles. Mazie veikali paliks tukšāki. Sistēma varētu lobēt lielveikalus, kuros būs automāti…

Manuprāt, lielāku ieguvumu dotu atkritumu šķirošana. Un šķirošana Latvijā ir diezgan attīstīta. Latvija diezgan veiksmīgi ir piesaistījusi Eiropas Savienības līdzekļus. Protams, vēl iedzīvotāju apziņai ir jāaug, bet cilvēki šķiro aizvien vairāk. Ja ir atbilstoša infrastruktūra, petpudeles un pārējo iepakojumu cilvēki grib šķirot. 

Kaut tēma ir ļoti interesanta, šis jautājums nebūt nav vienkāršs. Ir ļoti daudz aspektu. Un tikpat ļoti daudz līdz šim vēl neatbildētu jautājumu. Gan jau, ka ieinteresēti ir arī tie, kuri šos automātus tirgo, un tie, kuri apkalpo…

Normunds Niedols, SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis