Jautājums, vai ļaudis apzinās, cik būtiski ir ievēlēt pašvaldību, ir ļoti individuāls. Ir ļaudis, kuri apzinās un ir arī – kuri neapzinās. Es kopā ar savu “Tautas panorāmas” filmēšanas grupu biju 13 pašvaldībās – Jaunpilī, Brocēnos, Saldū, Skrundā, Aizputē, Pāvilostā, Vaiņodē, Priekulē, Durbē, Rucavā, Nīcā, Grobiņā un Liepājā. Un pārstāvētas bija abas grupas. Jūtams, ka daļa cilvēku ļoti seko, kas notiek viņu pašvaldībā, ar lielu interesi gaida kandidātu sarakstus, lai izlemtu, kurš piedāvājums būtu labākais. Daži arī teica, ka, iespējams, paši kandidēs ar savām idejām.

Satikām arī ļaudis, kuri baidās atklāti paust savas domas, jo tad sekošot “represijas” no vietējās varas. Bet gandrīz katrā pašvaldībā mums bija arī kāds sarunu biedrs, kurš teica apmēram tā: maza jēga runāt par pašvaldībām, jo tās tik un tā neko nenosaka, visu izlemj “tur augšā” – Saeimā un valdībā. Tas ir ļoti iesakņojies mīts, jo īstenībā Latvijā pašvaldībām ir piešķirta ļoti liela vara un tās spēj nolikt “uz bremzēm” daudzas valdības ieceres. Nesen tas pierādījās arī, kad pētījām Igaunijas veiksmīgās attīstības iemeslus.

Starp tiem, ar kuriem runājām, noteikti daudz vairāk bija to, kuri ir noskaņoti uz iet vēlēšanām. Daļai jau tagad bija skaidrs, par ko balsot, bet vairums tomēr gaida, kad būs zināmi saraksti, lai var izvērtēt alternatīvas. Bija vairāki cilvēki, kuri teica, ka emocijas vienmēr ņem virsroku un lēmums tiek pieņemts pēdējā brīdī pie urnas.

Par ko vajadzētu aizdomāties: gan tiem, kas ies vēlēt, gan tiem, kas tiks ievēlēti? Varu pateikt vienīgi par sevi – es apzinos, ka uz vēlēšanām ir jāiet pat tad, ja nekāda “eņģeļu saraksta” priekšā nav un jāizvēlas labākais no sliktākajiem. Tāpēc izvērtēju “par” un “pret”, izdaru secinājumus un tad balsoju. Piekrītu, ka man droši vien to izdarīt ir vieglāk, jo darba pienākumu dēļ ikdienā sekoju notiekošajam. Problēma, kas izgaismojās mūsu brauciena laikā ir, ka iedzīvotāji un pašvaldība pārāk maz sarunājas aci pret aci, bet interneta komentāros nolaiž tvaiku, anonīmi lamā viens otru, bet niknums krājas. Tā rodas gan pamatoti, gan arī nepamatoti pārmetumi. Bija gadījums, kad uz mūsu tikšanos atnāca abas puses un, lai gan sākumā naidīgi noskaņotas, beigās vismaz vienā jautājumā nonāca pie skaidrības, kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu.

Runājot par vēlēšanu iznākumu, – priekšā būs 4 gadi ar tiem deputātiem, kurus būsim izvēlējušies. Tāpēc ceru, ka apzinīgu izvēli izdarīs arvien vairāk ļaužu. Tas ir arī viens no”Tautas panorāmas” mērķiem. Piemēram, pirms šīm vēlēšanām ir unikāla iespēja sabiedrisko mediju mājaslapā lsm.lv pēc oficiāliem datiem salīdzināt, kurā vietā starp 119 Latvijas pašvaldībām atrodas jūsējā.

Odita Krenberga,
LTV žurnāliste,
šajās dienās apbraukājusi visus mūspuses novadus, aicinot iedzīvotājus vērtēt pašvaldību darbu