Esmu šodien Liepājā ieradies kopā ar deputātiem no NATO Parlamentārās Asamblejas. Tie ir deputāti no Francijas, Itālijas, Horvātijas, Portugāles un citām valstīm. Viņiem galvenais mērķis ir iepazīties ar drošības situāciju Baltijas valstīs. Viņi jau bija Lietuvā, šodien ir Latvijā, bet rīt dosies uz Igauniju.

Tā viņiem ir pirmā iespēja parādīt ne tikai Latviju, bet parādīt arī, kādas mums ir iekārtas, kāda ir situācija. Tā ir mūsu iespēja viņus informēt par drošības situāciju reģionā. Un man īpaši būtiski ir tas, ka varējām viņus atvest uz Liepāju.

Liepāja apmeklējumam izvēlēta, jo te atrodas Latvijas flote. Liepājai ir milzīgs potenciāls kļūt par NATO pastāvīgu ostu.

Esmu par šo jautājumu runājis jau Vašingtonā, esmu Briselē runājis ar NATO ģenerālsekretāru. Varu teikt, ka mēs ļoti aktīvi lobējam šo ideju un ļoti ceram, ka varētu ienākt amerikāņu vai NATO nauda, lai panāktu to, ka tur, kur mēs šorīt bijām – Karostā, pie kanāla, varētu izveidot patstāvīgu vietu mūsu flotei un NATO kuģiem.

Mans iespaids, apmeklējot šodien Liepāju, ir ļoti pozitīvs. Vēl jo vairāk mani pozitīvi iespaido tas, ka mūsu viesi ir tik pozitīvās domās. Sāksim ar to, ka mēs ar helikopteru pārlidojām pār zaļo Latviju! Viņi redzēja, cik mums ir skaista zeme.

Lielākā daļa ārvalstu politiķu, kas brauc uz Latviju, dodas uz Rīgu, beidzot daļai ir iespēja iepazīties ar Liepāju. Un tā ir būtiska ne tikai vēsturiski un stratēģiski, bet arī sabiedriski. Iespaids ir ļoti pozitīvs.

Man, kā cilvēkam, kurš ilgus gadus strādājis Amerikā, jāuzteic angļu valodas zināšanas. Visi delegācijas pārstāvji ļoti labi runā angļu valodā. Perfekti! Tāpat ļoti labi angļu valodu pārvalda Latvijas militārie pārstāvji un Liepājas pašvaldības pārstāvji, ar ko tikāmies. Un tas ir ļoti svarīgi, jo viss visiem uzreiz ir saprotams.

Latvija tagad savu vietu ieņems. Ja Lietuvā delegācijai parādīja lidostas, arī Igaunijā plānots kaut kas līdzīgs, tad Latvija būs jūras centrs Baltijas valstīm.

Kāpēc Liepāja un nevis Ventspils? Pirmo reizi par šo variantu dzirdēju no mūsu aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa, kad gada sākumā ar šo grupu devos uz Briseli. Teicu Bergmanim, ka man ir iespēja uzdot vienu jautājumu, un vēlējos uzzināt viņa domas: par ko lai jautāju? Viņš atbildēja: “Runā par Liepāju un Liepājas ostu!”

Liepāja šādā gadījumā būtu ieguvēja – nāktu investīcijas. Pieņemu, ka gadījumā, ja attīsta kaut tikai militāro daļu, līdzi nāks arī cita veida attīstība. Tas pacels Liepājas atpazīstamību arī investoru vidū.

Man no Ārlietu ministrijas tieši šodien nodeva ziņu, ka OECD ir pieņēmusi Latviju kā nākamo dalībvalsti. Un tas atkal cels Latvijas atpazīstamību, mūsu valsts pozitīvo tēlu. Bet es domāju, ka jebkādas investīcijas Liepājas ostā tikai nāks par labu Liepājai, jo tas varētu radīt darba vietas, radīt jaunas komerciālās iespējas.

Uzskatu, ka absolūti nav pamata pesimistu izteikumiem, ka NATO klātbūtne Liepājas ostā varētu piesaistīt draudus drošībai! Pirmkārt, ja runājam par drošību, tad visa Latvija ir vienādā situācijā. Nav svarīgi, vai tā ir Liepāja, Rēzekne, Rīga vai Ādaži. Tas neko nemaina.

Gluži pretēji, NATO klātbūtne paceltu Liepājas redzamību. Tas nodrošina, ka te varētu NATO nākt un caur Liepāju ļoti daudz darīt, kas nāktu par labu Latvijai kopumā. Galvenais mērķis ir panākt, lai neviens pat neuzdrošinātos neko darīt pret Latviju!

Un pēdējo divu gadu laikā NATO ir darījis ļoti daudz, lai pārliecinātu ne tikai latviešus un baltiešus, bet, domāju, ka arī Kremlī to ļoti labi redz un dzird, un saprot, cik nopietni ir ne tikai amerikāņi, bet arī franči, itāļi – visi, kas mūs atbalsta, kas sūta karaspēku, kas sūta lidmašīnas.

Tāpēc man ir ļoti svarīgi, ka šodienas delegācijas sastāvā ir Itālijas un Francijas – divu Eiropas lielvalstu – pārstāvji. Kaut arī viņi ir deputāti, viņi ir arī militāristi, ir bijuši armijā un šīs lietas ļoti labi pārzina. No viņiem jūtu, ka iespaids viņiem ir ļoti pozitīvs, jo viņi redz, ka mēs esam profesionāļi, ka zinām, ko mēs darām.

Un visvairāk šos cilvēkus ietekmē tas, ka Latvija ir apsolījusi sasniegt aizsardzībai 2 procentus no iekšējā kopprodukta. Tas ir simboliski, bet viņiem tas ir ļoti svarīgi. Un tikpat svarīgi viņiem ir tas, ka sabiedrība to atbalsta.