Nenoliedzami, ka Nevalstiskajām organizācijām (NVO) mūsdienās ir liela loma, un tās ir kā vidutājs starp valsti un noteiktu sabiedrības daļu. Šo organizāciju darbība veicina sabiedrības interešu ievērošanu. NVO aizpilda to sociālās nepietiekamības nišu, ko nevar nodrošināt valsts institūcijas.

Spēkā esošais Biedrību un nodibinājumu likums neierobežo fiziskas un juridiskas personas veikt ziedojumus biedrībām un nodibinājumiem (nevalstiskajām organizācijām). Lai biedrības, nodibinājumi un to ziedotāji varētu saņemt ienākuma nodokļu atvieglojumus par veiktajiem ziedojumiem, biedrībām un nodibinājumiem Finanšu ministrijā ir jāsaņem sabiedriskā labuma organizācijas statuss un jāpakļaujas Finanšu ministrijas kontrolei par šo līdzekļu izmantošanu atbilstoši likuma prasībām.

Pēdējie grozījumi Sabiedriskā labuma likumā ir vērsti uz to, lai pastiprinātu Finanšu ministrijas kontroli pār finanšu līdzekļu izmantošanu sabiedriskā labuma organizācijās, lai ziedotā nauda netiktu izmantota vienīgi ziedotāju interešu apmierināšanai. Tomēr Saeima neatbalstīja valdības priekšlikumu noteikt, ka sabiedriskā labuma organizācijas atsevišķos projektus var finansēt vienīgi konkursa kārtībā, kas jūtami apgrūtinātu sabiedriskā labuma organizāciju darbību.
Lielais skaits gadījumu, kad sabiedriskā labuma organizācijas statuss ik gadus tiek atņemts, liecina, ka biedrības un nodibinājumi vēl pilnībā neprot izmantot likuma piešķirtās tiesības un (vai) šīs organizācijas tiek dibinātas nepārdomāti.

Par ideju – noteiktu ienākumu nodokļa procentu iedzīvotājiem tieši novirzīt sabiedriskā labuma organizācijām – jāsaka, ka diskusija par šo tēmu norit jau vairākus gadus. Finanšu ministrijas iebildumi pret šo priekšlikumu – šādu nodokļu pārdali būs grūti un dārgi administrēt un Finanšu ministrijai būs grūti kontrolēt šīs naudas likumīgu izmantošanu. Lai pieņemtu šādu lēmumu, rūpīgi jāizvērtē visi ”par” un ”pret”.

Tomēr uzskatu, ka attiecībā uz NVO finansēšanu (ziedojumi) jāievēro personu brīva griba. Ieviešot konkrētu iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes procentu, mēs nevaram runāt par ziedojumiem, jo likums ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nenosaka brīvprātīguma principu, bet gan uzliek par pienākumu samaksāt nodokli likuma noteiktajā kārtībā.

Savukārt, finanšu līdzekļu novirzīšana NVO bez projektu konkursu starpniecības nebūtu īsti lietderīgi, jo pozitīvi vērtēju to, ka finansējumu iespējams iegūt galvenokārt konkrētiem projektiem, kas palīdz sasniegt NVO izvirzītos mērķus noteiktās jomās. Iespējams, ka saskaņā ar minētajiem ierosinājumiem, ieguvējas būs tikai sabiedrībā atpazīstamas NVO. Līdz ar to pastāv bažas, ka jaunizveidotām un labu ideju vadītām organizācijām turpmāk būs ierobežotas iespējas konkurēt un saņemt līdzvērtīgu finansējumu.

Jāuzsver, ka nepastāv tādu NVO atbalsta programmu un finanšu instrumentu, kas paredzēti tikai un vienīgi dažādu NVO pastāvēšanas nodrošināšanai.

Līdz ar to NVO ir jāatrod sava tēma, niša un darbības joma. Protams, panākumi atkarīgi arī no biedru personīgās motivācijas saskaņas ar organizācijas izvirzītajiem mērķiem.

Nenoliedzami, ka šodienas pieejamie finanšu instrumenti nenodrošina NVO projektu finansējumu pilnā apmērā, bet līdzfinansējuma piesaiste pozitīvi veicina NVO sadarbību ar uzņēmējiem, kā arī nodrošina valsts fondu atbalsta programmu efektīvu realizāciju.

Attiecībā uz veidiem, kā turpmāk varētu tikt atbalstītas nevalstiskās organizācijas, uzskatu, ka aktuālu ideju vadīta NVO darbība vienmēr gūs sabiedrības nepieciešamo morālo un finansiālo atbalstu.

Ar cieņu,
Valērijs Agešins,
Latvijas Republikas Saeimas deputāts