Uzmanīgi pārlasīju noteikumu projektu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. Ļoti vispārināts, komplekss, grūti sasniedzams, praktiski neizmērāms jaunais vispārējās vidējās izglītības saturs… 

Šajā sakarā ir daži jautājumi: 

– Vai pedagogu, izglītības iestāžu kapacitāte un materiāltehnisko resursu nodrošinājums ir pietiekams, lai īstenotu jaunā izglītības satura apguvi vidusskolas posmā?

– Kā kvalitatīvajā un kvantitatīvajā šķērsgriezumā plānots izmērīt sasniedzamo vispārējās vidējās izglītības mērķi – “lietpratīgs skolēns, kurš apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai personiskās un profesionālās nākotnes veidošanai, kurš rūpējas un ciena sevi un citus, padziļina zināšanas, izpratni, prasmes un turpina nostiprināt vērtības un tikumus atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, atbildīgi, inovatīvi un produktīvi darbojas paša, ģimenes, labklājīgas un ilgtspējīgas Latvijas valsts un pasaules veidošanā”?

– Vai ideju autori ir apzinājušies skolu pašreizējo gatavību ieviest jauno izglītības saturu?

– Vai ir veikti aprēķini par jaunā izglītības satura sociālekonomiskā ietekme uz pašvaldībām? 

– Kas uzņemsies atbildību gadījumā, ja izrādīsies, ka jaunais izglītības saturs ir nepamatos un neīstenojams?

Tajā pašā laikā ir novērojamas arī, manuprāt, pozitīvas tendences noteikumu sakarā, proti:

– izglītības iestādes var veidot jaunus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas nav minēti noteikumos, tos saskaņojot ar Valsts izglītības satura centru un licencējot izglītības programmu Izglītības kvalitātes valsts dienestā,

– izglītības iestādes var pielīdzināt skolēna ārpus izglītības programmas iegūtās zināšanas, izpratni, prasmes vai pieredzi kursā īstenotajiem plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, tādējādi atbrīvojot skolēnu no daļas vai visa atbilstošā kursa apguves.

– izglītības iestādes ir tiesības noteikt kursus, kurus pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām,

Es neapšaubāmi atbalstu nepieciešamību mainīt esošos izglītības saturu un pieeju, taču jautājums ir par veidu kā šos procesus īstenotu. Patiesi ceru, ka jaunais izglītības saturs esošā redakcijā nesagraus vēl vairāk jau tā salīdzinoši viduvēju izglītības kvalitāti Latvijā!