Vaiņode vienmēr bijusi populāra ziemas izklaižu vieta, jo tā ir mūspusē augstākā un aukstākā vieta un sniegs vairāk vai mazāk ir katru ziemu.

Tāpat apkārtne un koki ir pilni ar sniegu, tādēļ Vaiņode ir ne tikai slēpošanai un šļūkšanai ar ragavām, bet arī pateicīga vieta ziemas fotogrāfijām. Cik varam, sniegu izmantojam.

Mēs jau jokojam, ka Vaiņodē esam pārcentušies ar sniega pūšanu. Otrdienas rītā sniegs bija sabiris vairāk nekā 50 centimetru. Vēl jau jārēķinās, ka kaut kas sakritīs pa šīm dienām, bet domājam, ka nedēļas beigās ar sniega daudzumu viss atkal būs kārtībā.

Izmantot sniegu vajag, kamēr var, kā saka – jāķer, kamēr ir, jo pie mums ziemas ir diezgan īslaicīgas, nevar prognozēt, vai pēc nedēļas sniegs vēl būs vai nebūs.

Uz kalna aizvadītajās brīvdienās bija diezgan daudz cilvēku, arī darbdienu vakaros, bet tas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Pirmdien pie kalna cilvēki ar vieglajiem auto vispār nevarēja piebraukt. Tādēļ, cik nu mums resursi un laiks ļauj, intensīvi tīrām stāvlaukumu pie Volzbaha. Vakaros, ja ir cilvēki, uz kalna liekam apgaismojumu, kas tur ir līdz aptuveni pulksten astoņiem vakarā.

Brīvdienās, kad sniega daudzums vēl bija normāls, ierīkojām distanču slēpošanas trasi no Vaiņodes stadiona līdz pat Volzbaham – īsti aplis nesanāk, bet ir iebrauktas pēdas prom un blakus pēdas atpakaļ. Ar sniega motociklu pieblietējam un pierullējam sniegu uz kalna.

Vietējie trasi un sniegu izmanto, dodas vakaros slēpot vai citādi baudīt ziemu. Trase gan pēc intensīvas snigšanas ir jāatjauno, cenšamies nodrošināt, lai tā būtu pieejama.

Pa nedēļu jau visiem izklaide snigšanas laikā ir ar sniega lāpstām, tīrot ielas un ceļus, citām ziemas izklaidēm nepaliek laika.

Taču, kad beigsies snigšana, cilvēkiem gribēsies baudīt ziemas priekus.

Jāuzsver, ka jāizmanto tas, ko daba dod, un mēs maksimāli to darām. Piemēram, mums nav mākslīgā sniega, lai būtu iespēja baudīt ziemas priekus. Jānovērtē, tas, ka mums vispār ir sniegs, jo līdz šim vienmēr bijis tā, – vai nu par daudz vai maz.

Lai priecātos par sniegoto ziemu, jāpiedomā arī par drošību. Tā ir pašu atbildība, īpaši vecākiem ar bērniem uz kalna jābūt piesardzīgiem. Izklaides uz kalna mums nav komercdarbība, mēs vienkārši uzturam šo vietu, lai ir iespēja atpūsties, bet katram kokam priekšā matraci nevaram pielikt.

Dīķim krasta priekšā esam novilkuši lenti, lai brīdinātu, lai cilvēki redz, cik tālu var šļūkt un kad laikus bremzēt – jārēķinās, ka krasts, ja nav sals, neaizsalst – tā var tikt pie slapjām kājām.

Raimonds Bokums, Vaiņodes slēpošanas kalna ”Volzbahs” saimnieks