– Kā strāvas sadārdzinājums ietekmē Liepājas pašvaldības finanses?

– Līdz šim mums bija fiksēta cena. Darbojāmies vispārīgās vienošanās ietvaros. Līdz 1. oktobrim piegādātājs bija “Ignitis Latvija”, fiksētā cena bija 45,70 eiro par megavatstundu – par šādu cenu lietojām elektrību vēl vakar, 30. septembrī.

Pēdējam šī gada ceturksnim neviens nevarēja iedot cenu, kas mums būtu tīkama, jo visas cenas ir augšā. Konsultējāmies ar “Liepājas enerģiju”, ar vairākiem piegādātājiem, atbilde – nevar piedāvāt, jo nezina, kas tirgū būs. Pašlaik rekomendācija ir – jāpieslēdzas biržas cenai. Tā var gan celties, gan kristies.

Izsludinājām cenu aptauju starp četriem elektroenerģijas piegādātājiem – kurš norādīs mazāku uzcenojumu biržas cenai? Uzvarēja tas pats “Ignitis Latvija”, kas piedāvāja zemāko uzcenojumu.

No 1. oktobra elektrību pirksim par biržas cenu, vismaz uz mēnesi. Tālāk skatīsimies. Ja rēķina, piemēram, cik pilsētai elektrība izmaksāja ceturtdien un cik maksās šodien, tad sagaidāms vairāk nekā divas reizes lielāks maksājums.

– Kā Liepājas elektrības rēķini šogad ir mainījušies?

– Liepāja gadā tērē apmēram 22 000 megavatstundas – tas ir pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību, ieskaitot Liepājas Reģionālo slimnīcu, “Liepājas tramvaju”, “Liepājas ūdeni” un citus, patēriņš.

Cena šogad ir bijusi dažāda, bet vairāk par 50 eiro megavatstundai nebija. Ceturtdien, 30. septembrī, biržā cena bija 110 eiro. Liepājai gadā par elektrību būtu jāmaksā par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā līdz šim, ja cenas kāpums paliek šāds.

– Vai tas nozīmē, ka budžets būs jāgroza jau šā gada palielināto izdevumu apmaksai?

– Pašlaik nezinām, ceram, ka tāds cenu kāpums nebūs ilgstošs un cena kritīsies. Pašreiz 2022. gada budžeta projektā plānojam iestādēm 35 procentus šim mērķim klāt. Bet, ja būs tāda situācija, kā tagad, tad tas neko daudz nelīdzēs, vajadzētu vismaz dubultot [finansējumu elektrības tēriņiem] gadam.

Pagaidām mēs to nedarām, skatīsimies, kas būs uz priekšu. Protams, tas pašvaldībai nozīmē lielākus resursus uzturēšanai, būs jānoņem nost citām vajadzībām. Par elektrību jāmaksā, gribi negribi.

– Vai būs jāizslēdz ielu apgaismojums?

– Tik skarbi ne. Nevar atteikties no pamatlietām, bet varbūt ir kaut kas, uz kā rēķina var taupīt. Bet droši vien tas nebūs ļoti būtisks ieguvums. Esam runājuši par šo problēmu Pašvaldību savienības sanāksmēs ar Ekonomikas ministriju, ar “Sadales tīkliem”, ar regulatoru – visi plāta rokas, saka, ko var darīt. Pagaidām neko. Neviens nevar pateikt, cik ilgi un kā tas turpināsies. Kāds cer, ka līdz janvārim, cits, ka līdz pavasarim. Kas to zina.

– Vai jāpārkārto pašvaldības budžets atlikušajiem šā gada mēnešiem, lai sanāk samaksāt?

– Vēl iestādēm ir līdzekļi darbības uzturēšanai. Gada sākumā, kad skolas bija slēgtas vairākus mēnešus, iestādēm radās ietaupījums gan par elektrību, gan par ūdeni. Tāpēc varbūt šogad vēl iestādēm nevajadzēs piešķirt papildu finansējumu šim mērķim.

– Ko darīt vienkāršam liepājniekam?

– Nav receptes. Droši vien katram cilvēkam jāsaprot, cik viņa tēriņu īpatsvarā paņem elektrība. Citam vairāk, citam mazāk. Jāskatās, ko var taupīt. Varbūt veļu var mazgāt naktī. Bet tas katram pašam jāpārdomā.