No 12. līdz 19. septembrim Liepājā notiks Dzejas dienas, kas aicinās uz jaunu grāmatu atvēršanu, tikšanos ar vietējiem dzejniekiem un citiem sarīkojumiem.

Ja gribam saglabāt nāciju, tad, protams, ir jāsaglabā. Jo ir Rainis. Ja kaut ko noārda pavisam, tad vairs nav pamata. Šī ir jau ļoti iestrādājusies tradīcija, ka tieši septembrī notiek Dzejas dienas, to zina jau kura paaudze, un cilvēki to ir akceptējuši. Vai tās transformējas, vai ir klusākas vai skaļākas, tas jau ir cits jautājums. Ir dažādi apstākļi, kāpēc tā notiek. Kopumā Dzejas dienām ir jēga, jo skola sākas un bērni iešūpojas. Tad viņiem top pieejama dzejas pasaule, skolotāji ir tendēti vairāk pāršķirstīt dzejas krājumus, paskatīties, kas notiek šajā vidē.

Skatoties, kas Latvijā notiek Dzejas dienās, redzam, ka transformācija sen ir notikusi. Ir visu veidu pasākumi, kādus vien var izdomāt, lai pievilinātu skatītājus un klausītājus. Vienā pilsētā ir tā, citā notiek citādi. Kaut kur pasākumi notiek ļoti tradicionāli, kaut kur joprojām ir maziņš vietējais burziņš, citur sabrauc viesi. Domāju, ka tā ir vienīgā reize, kad dzejnieki tā īsti izkustas no sava rakstāmgalda. Dzejnieks jau nemitīgi nesēž uz soliņa, radot tekstus, viņš strādā, lasa, raksta, tulko, atdzejo, varbūt vada kādus pasākumus. Domāju, ka dzejnieks ir tāds universāls kultūras kopā turētājs. Tāpat kā ir teātris un aktieris, mūziķis un orķestris. Viena vienība veido kopumu. Tā arī dzejnieks veido sabiedrisko domu, veido lasītāju. Vienmēr tā ir bijis, visos laikos, un nekas nav mainījies. 

Manuprāt, ir tikai labi, ka dzeja ir elitāra māksla. Labā nozīmē elitārisms ir vadmotīvs, taču nevienam nekad durvis nav bijušas aizvērtas. Dzeja ir vārds, teksts, tā skan visapkārt. Kāda leksika skan, tā cilvēks veidojas. Tā plašā komunikācija, kāda Dzejas dienās bija 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā, bija organizēta. Gudri cilvēki spēja saorganizēt šos pasākumus. Arī tagad – ja cilvēkam ir spējas un talants un viņš uzņemas veidot dzejnieku megasapulci, tad tā arī notiek. Tā vairāk ir līderība, mainās tikai formas. Dzejas festivāls notiek, un, ja vien vietējām kopienām ir vēlme, tas var nokļūt visās Latvijas malās.

Sandra Vensko, rakstniece