Tuvojoties Jaunajam gadam, cilvēki izvērtē, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs bijis iepriekšējais gads, un cenšas plānot nākamo gadu. Iespējams, ir sakrājušās lietas, ko gribētu izdarīt nākamgad un ko gribētu atstāt šajā gadā.

Kas labs noticis šajā gadā? Katram mums ir viens vai divi notikumi, kurus labprāt atceramies ar prieku. Kaut kas man patīk, kaut ko es varu, ir daudz labu notikumu, kas ar mani iepriekšējā gadā noticis. Pārcilājot šos notikumus atmiņā, tas palīdz ieraudzīt pozitīvo pieredzi, un tie ir resursi, kas saistīti ar cilvēka prieku un optimismu.

Lai dzīvotu pilnvērtīgāk, labāk un laimīgāk, cilvēki dod sev apņemšanos un solījumus nākamajam gadam.

Viena no populārākām apņemšanās – sākt jaunu dzīvi! Rodas jautājums – kā tā? Vai tad līdz šim tava dzīve ir bijusi slikta, nepiepildīta? Tā ir pārāk globāla apņemšanās, jo iznāk, ka viss ierastais jāmaina pa 180 grādiem. Jāizvairās arī no pārāk kategoriskas apņemšanās – “nekad!”, “nemūžam!”. Ne velti ir teiciens: “Nekad nesaki nekad!” Labāk tā vietā izvēlēties teikt – “mēģināšu”, jo cilvēks tiešām mēģina kaut ko mainīt. Cik tas sanāk, tas jau katra paša ziņā. Cilvēks pats rada apstākļus, lai iecerētais varētu piepildīties – atklāt, atraisīt un izmantot savus resursus, meklē iespējas gūt panākumus un realizēties. Pozitīvas emocijas, sasniegumi, radošums, emocionālais balanss – tas viss ir paša cilvēka atbildība un iespējas.

Jāizvēlas apņemšanās, par kurām nešaubāmies, jo, ja šaubāmies, tad tam vēl neesam psiholoģiski nobrieduši.

Dot sev solījumu sākt kaut ko jaunu, pabeigt novārtā atstāto, atmest sliktos paradumus, tam visam cilvēks pats var radīt apstākļus, lai iecerētais un sapņi varētu piepildīties. Nevajag tikai sapņot par to, bet arī darīt, pakāpeniski uz to virzīties, jo jāpieliek zināmas pūles, lai mērķus sasniegtu. Tad apbalvot sevi par sasniegumiem, jo tu esi to pelnījis. Kas sevi mīlēs, ja ne pats!

Sanita Kupše,
geštaltterapeite