Ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šodien pie Saeimas notika pikets, kurā piedalījās vismaz 2500 pedagogi.

Pikets ir beidzies. Tas ilga līdz brīdim, kad pārrunās iesaistītie iznāca no Saeimas un bija panākuši kādu vienošanos. Par to tika informēti pārējie biedri. Rezultāts ir tāds, kāds tas ir. No vakardienas līdz šodienai ir atrasti 1,7 miljoni eiro no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem, kā arī ir izstrādāti pieturas punkti, kā meklēt pārējo naudas summu pedagogu algu paaugstināšanai. 

Piedāvājums no valdības puses ir, taču ir ļoti daudz jautājumu, kas prasa iedziļināšanos, tādēļ vienošanās paredz, ka mēs 27.martā ārkārtas padomes sēdē izskatām šo piedāvājumu un tālāk lemjam – piekrītam vai nepiekrītam.

Bet neatkarīgi no tā, paralēli tiek pieteikts streiks, jo tā ir zināma procedūra, un pieteikums ir garants tam, ka valdība turpinās meklēt naudu.

Mēs gaidīsim līdz maija vidum, kad šī nauda būtu jāatrod, tad arī lemsim par konkrētiem streika datumiem. Protams, ja valdība naudu atrod, streiks tiks atcelts. Ja godīgi, man personīgi īsti nav pārliecības, ka valdība pildīs solījumu. Ja jau netiek pildīts likums, ko vēl mēs varam prasīt?

Daudz tiek teikts: “Ja būs iespējams,” taču tās ir varbūtības teorijas un uz tām vienmēr varam atrast kaut kādas atrunas un alternatīvas. Es neņemos to apgalvot simtprocentīgi, taču izskatās, ka streiks varētu notikt.

Arī Saeimas priekšsēdētāja apstiprināja, ka Saeima turēs roku uz pulsa, kā rit šīs savstarpējās sarunas. Komisijā, kurā līdz šim bija iesaistīts Ministru kabinets ar izglītības un finanšu ministriem, tagad ir piesaistīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Man ir grūti pateikt, kā jūtas skolotāji, taču pozitīvā ziņa ir tā, ka kaut kas vismaz ir. Ja var nakts laikā atrast 1,7 miljonus eiro, ir cerība, ka līdz maijam var atrast arī atlikušo summu. Bet daļai skolotāju bija skepse par to, vai šis pikets ir vajadzīgs, jo daudzi uzskatīja, ka uzreiz ir jābūt streikam. Bet mēs biedriem izskaidrojām, ka svarīga ir šī diena, jo mums vajadzēja parādīt attieksmi par budžetu. Un lai sagatavotu streiku, paies laiks.

Bet es domāju, ka pirms gada kolēģi nebūtu uz tādām kardinālām reformām gatavi, bet situācija gada laikā ir mainījusies tikai uz slikto pusi, tādēļ man ir grūti prognozēt, kāds tagad būs strādājošo viedoklis.

Simona Petrovica, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Liepājas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja