Runājot par pirmsskolu, latiņu noteikti nevajadzētu palaist zemāk. Mēs zinām vēsturiski, ka daudzi pirmsskolu pedagogi apguva izglītību, paralēli strādājot un mācoties, lai pilnveidotu un uzlabotu savas kompetences un zināšanas, tad tagad, kad mums trūkst kadru, pietiek ar pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Bet patiesībā tas nebūtu pareizākais ceļš. Jo faktiski pirmsskolu un sākumskolu izglītības pedagogi bērnos ieliek pamatus, uz kuriem balstīties, attīstīties un veidot iemaņas un prasmes.

Es domāju, ka izglītībai joprojām ir jābūt pietiekami vērtīgai.

Jaunie pedagogi no līdzšinējiem, protams, kaut kā arī atšķirsies. Viņu kompetences tehnoloģiju jomā noteikti būs ļoti svarīgas, vēl jo vairāk, ja pārejam uz attālināto mācīšanos ne tikai šajā pandēmijas laikā. Arī nākotnē ir plānots, ka daļu mācību procesa varētu organizēt attālināti. Tā ka šīm kompetencēm būtu jābūt. Protams, arī valodu prasmes.

Te gan gribētos teikt tā, – valodu prasmes ir laba lieta, bet nedrīkst aizmirst, ka mums tomēr dzimtā un valsts valoda ir latviešu valoda, un, ja nebūs pietiekami kompetentu skolotāju latviešu valodā, tad, vienkāršoti sakot, buksēs visi pārējie priekšmeti. No tā ir atkarīgs, kā es izprotu tekstu, kā iegūstu informāciju utt. Ļoti svarīgi būtu pievērst uzmanību arī latviešu valodas jomai.

Patlaban izglītības iestāžu vadītāji dara visu, lai mācību procesu nodrošinātu, bet domāju, ka satraukumam par jautājumu, kas skolās strādās turpmāk, noteikti ir pamats. Jo jaunie ienāk daudz mazāk, nekā būtu jāienāk.

Liela daļa, sākot strādāt, saprot, ka tā ir ļoti liela atbildība un apmaksa nav tik liela, lai strādātu, un darbu atstāj. Par paaudžu maiņu noteikti ir jādomā ļoti aktīvi. Šobrīd jau mēs dzēšam ugunsgrēku, bet patiesībā vajadzēja domāt daudz agrāk, pirms vēl tas bija izcēlies.

Es domāju, ka vienīgais un noteicošas nav atalgojuma jautājums, kas veicinātu izvēlēties pedagoga profesiju. Mēs zinām, – skolotājiem jau vēsturiski iegājies, ka tas ir vairāk misijas darbs. Tā ka tas noteikti nebūs vienīgais un noteicošais.

Bet kā pozitīvais signāls, es domāju, tas gan varētu būt, – ka arī šajā nozarē ir iespēja sevi realizēt, nedomājot par to, kā es izdzīvošu. Šo situāciju varētu mainīt, piemēram, slodžu sakārtošana, kontaktstundu samērošana.

Simona Petrovica, LIZDA Liepājas arodorganizācijas priekšsēdētāja