No 9. līdz 19. augustam Liepājas vērtības un potenciālu pēta un izzina starptautiskās vasaras universitātes “Entering the Void” dalībnieki. Ir interesanti dzirdēt viņu secinājumus. Daudziem ļoti patīk Liepājas vecā arhitektūra, taču sarūgtina tukšās un neapdzīvotās ēkas, kas patiesībā ir neizmantots potenciāls. Šeit runa ir vairāk par Karostu.

No rietumnieciska skatu punkta jūra būtu īstā vieta, kur investēt. Nav saprotams, kāpēc tas nenotiek. Un lai gan Liepāja ir pilsēta pie jūras, daudzviet piekļuve pludmalei ir apgrūtinoša, ko rada ostas darbība pilsētas centrālajā daļā un ziemeļu priekšpilsētā.

Liepāja no vizuālā viedokļa ir kolorīta pilsēta. Pa to staigājot, vienā mirklī paveras mazs koka nams, nākamajā – jūgendstila ēka, aiznākamajā – milzīga rūpnīca. Liela dažādība vienuviet! Tas, ka pilsētas seja nav monotona, manuprāt, ir ļoti labi. Arī no funkcionālā viedokļa Liepājā ir ko redzēt. Nav tikai lieli guļamrajoni, bet, piemēram, privātmājas plešas apkārt potenciālajām darbavietām, kultūras dzīvei. Pilsētvides kokteilis ir izteikts, kas to padara krāšņāku, salīdzinājumā ar citām vietām.

Kāpēc vasaras universitāte tika rīkota Liepājā? Tāpēc, ka šeit, gluži kā jebkurā citā Latvijas pilsētā, iedzīvotāji sarūk. Tā ir kļuvusi jau par visas valsts problēmu. Rīgā un citās pilsētās tiek zīmētas ļoti skaistas attīstības vīzijas ar debesskrāpjiem, bet cilvēku, kas tur dzīvos, nav. Bet, ja arī būs to cilvēku, tad jautājums, kas notiks ar tām vietām, kur viņi dzīvoja pirms tam. Tāda tendence ir novērojama, ka cilvēku paliek mazāk, tāpēc, veicot turpmākas darbības, šis fakts būtu jāņem vērā.

Neviena pilsēta nevar pastāvēt bez tās cilvēkiem. Liepāja tika būvēta konkrētam cilvēku skaitam, taču faktiski tajā šobrīd dzīvo mazāks skaits, tāpēc mūsu interešu objekts ir izpētīt un saprast, kas notiek ar atlikušo telpu (tukšumu), kurā cilvēku nav. Nezinu, varbūt tas nemaz nav slikti, bet dabisks process. Studenti modelē scenārijus tam, ko darīt ar atlikušo telpu un atlikušajiem iedzīvotājiem. Liepāja tam ir laba teniņvieta. Vēsturiski liela daļa tās pilsētvides tikusi veidota militāriem mērķiem un rūpniecības vajadzībām. Šobrīd agrākās militārās un rūpnieciskās teritorijas netiek pietiekami intensīvi izmantotas. Nākotnē, precizējot dažādu rajonu funkcijas un vietu pilsētas struktūrā, pilsēta varētu iegūt jaunus vaibstus.

Ja pilsētas Būvvaldei kaut kas no studentu radītā liksies interesanti, to varēs izmantot. Ar vasaras skolas studentu idejām par Liepāju un tās attīstības iespējām ikviens interesants ir aicināts iepazīties nobeiguma diskusijā šopiektdien pulksten 14 Vecajā ostmalā 55. Līdz 22.augustam turpat būs visu darbu izstāde.

Nē, neesam šeit, lai kā profesionāļi no augšas izstrādātu savus arhitektoniskos piedāvājumus, kā te vietējiem iedzīvotājiem dzīvot. Tas ir novecojis piegājiens. Skolas mērķis ir audzināt jaunos arhitektus, pilsētplānotājus iedziļināties vietas būtībā, tās identitātē. Ir jāsaprot, ka galvenie attīstītāji un investori ir iedzīvotāji. Bez cilvēka neviena ēka nebūs dzīva. Līdzšinējā tendence, kas ieviesās treknajos gados, bija tāda, ka arhitekts kaut ko uzzīmē, uzbūvē, nenoskaidrojot, vai vietējiem tas ir vajadzīgs. Taču viņam būtu jāsadarbojas ar cilvēkiem. Plānot ir jāsāk no apakšas, nevis augšas.

Pamanīju, ka portālā liepajniekiem.lv lasītājiem īsti nepatika vasaras universitātes nosaukuma “Entering the Void” latviskais tulkojums “Ienākot tukšumā”. Jāsaka, ka tas nav īsti precīzs. Vārds “void” patiesībā nozīmē “vieta starp vietām”.

Toms Kokins,
Arhitekts, studentu starptautiskās vasaras
universitātes “Entering the Void” radošo darbnīcu virsvadītājs