Ar jauno nodokļu reformu ir pavisam vienkārši – tā ir kompromisa variants. Kad visi sociālie partneri nedaudz piekāpās, lai saglābtu to, kas sataisīts.

Un tagad nu ir rezultāts, kad, manuprāt, nevienai no iesaistītajām pusēm īsti šis rezultāts nav ne pieņemams, ne arī tuvākā un tālākā nākotnē būs lietojams. Skatoties no manas puses, nodokļu reforma, kas tiek veidota, ir nelietojama.

Piemēram, kaut vai akcīzes nodoklis degvielai. Paceļot akcīzes nodokli degvielai, celsies tās cena. Un līdz ar to celsies cenas visam iespējamajam. Pieļauju, ka celsies tāpat cenas pārtikai. Kaut tikai mazliet, bet cilvēki to izjutīs ļoti.

Līdz ar to valsts ar vienu roku iedod, ar otru ņem atpakaļ. Un sit pie krūts: mēs esam labi, mēs esam uztaisījuši tā, ka cilvēkiem maciņos paliks vairāk naudiņas.

Runājot par algām, jau neko jaunu vairs nepateikšu. Visi mēs redzam, ka tajās darba vietās, kur cilvēkam atalgojums bija virs minimālās algas, nu viņš saņems minimālo algu. Jo darba devējs vēl nav gatavs pacelt aldziņu.

Protams, var skaļi kliegt un man būs oponentu jūra, kas teiks: gadījumā, ja tu nevari pacelt aldziņu par ”eirīšiem”, kas tu esi par nodokļu maksātāju, kas tu esi par darba devēju. Teiks par šādiem uzņēmējiem: tu nevienam īsti neesi vajadzīgs, labāk jāklapējas ciet.

Man gan šķiet, ka ar konkrētām lietām īsti negribas aizrauties. Šobrīd varu runāt tikai vispārīgi. Un sacīt, ka vispārīgi tas nav īsti pareizi un īsti pieņemami. Jo katrai no šīm iesaistītajām pusēm – valdība, arodbiedrības un darba devēji – ir savā veidā darvas pile medus mucā iepilināta. Un akmens arī ir jāmet visu dārziņā.

Un līdz ar to daudzas situācijas ir tādas, kur mēs paši vien radījām visu to, kas mums šobrīd ir nolikts galdā.

Dieva laime vien, ka nebija šie šausmīgi absurdi pieņemtie lēmumi pēdējā brīdī, kaut kas pa nakti darīts! Bet vēl jau viss ir priekšā.

Toms Meiers, LBAS Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs