Katram darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Un atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām. Gribētu iezīmēt vārdu ”ikgadējais”, kas nozīmē, ka katru gadu jādodas atvaļinājumā, nevis tad, kad cilvēkam sanāk. Atvaļinājumā jādodas katru gadu. Nav tāds: negribu. Prasīt kompensāciju un strādāt bez atvaļinājuma – tas augļus nenesīs. Veidosies rutīna, sāksies veselības problēmas, ko cilvēks sajutīs pēc tam.

Tā var gadīties cilvēkam, strādājot vienā darba vietā gadus 20 līdz 30 un atvaļinājumā bijušam labi ja pāris mēnešus šo gadu laikā. Vēlāk tas atsaucas. Speciālisti to pierādījuši atliku likām.

Dalītais atvaļinājums ir sava veida alternatīva gadījumos: šobrīd es nevaru. Ir atļauts darbiniekam ar darba devēju vienoties ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam izņemt pa daļām. Darba devējs var piešķirt darbiniekam divas nedēļas, pēc tam vēlāk vēl divas nedēļas. Šāds kompromiss ir iespējams.

It kā noteikts, ka uz īsāku laiku kā uz divām nedēļām atvaļinājumā darbinieks nevar doties. Bet ja situācija neatļauj nekādi citādāk… Jo specifikas ir visdažādākās. Tad, darbiniekam un darba devējam vienojoties, var doties atvaļinājumā arī uz īsāku laiku.

Tāpat, ja gada laikā neliela daļa atvaļinājuma paliek neizmantota, abām pusēm vienojoties, neizņemto atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu. Bet jāatceras, ka pārcelt var tikai uz vienu gadu! Ne ilgāk.

Ja izveidojas situācija, kad darba devējs atsakās darbinieku laist atvaļinājumā, aizbildinoties, ka viņam nav, kas strādā, un draud ar atlaišanu, veidojas darba strīds. Tas nav pieļaujams, un, ja situācija nonāk līdz kam tādam, tad ir jāziņo Darba inspekcijai. No tāda darba devēja vajadzētu iet prom.

Šādi gadījumi gan nav bieži, bet pa retam gadās. Tiesa, pēdējā laikā šādi gadījumi samazinās.

Viena no grupām, kas gadiem iztiek bez atvaļinājuma un tādēļ izdeg, ir individuālie komersanti un pašnodarbinātie. Taču viņiem ir cita specifika. Jāskatās no konkrētās situācijas, taču ir mazie uzņēmumi, kuros strādā pa diviem trim cilvēkiem un kur, kā es pieļauju, notiek liela grēkošana.

Tā ir niša, kur vajadzētu nevis uzreiz ķerties pie sodu piemērošanas, bet doties pie šiem uzņēmējiem un ar viņiem runāt, runāt un runāt. Veikt preventīvo darbu.

Protams, ka lielais vairums darba ņēmēju vēlas atvaļinājumā doties vasarā. Un izņemt visas četras nedēļas. Bet nav kategorijas, kam būtu priekšroka izņemt atvaļinājumu tieši vasarā, tā vairāk ir darba organizācija.

Ja ir darba vieta, kur tradicionāli atvaļinājums pilnā apmērā vasarā tiek piešķirts konkrētai darbinieku daļai, piemēram, vientuļajām mātēm vai vecākiem, kuriem ir mazi bērni, bet pārējiem darbiniekiem jāsamierinās ar atvaļinājumu ziemā, tas nav pareizi. Ja šāds jautājums aizietu līdz tiesai, šāda situācija var tikt atzīta par diskrimināciju.

Tiesa, kamēr neviens no šādas darba vietas nerunā par problēmu, kamēr ir rozā brilles uz acīm, nekas nemainās.

Ir daudzi lielie uzņēmumi, piemēram, Liepājā – dāņu uzņēmumi, kuri šo jautājumu risina, nevienu neapdalot. Vasarā uz mēnesi uzņēmums tiek likts uz apkopēm, līdz ar ko visiem darbiniekiem ir atvaļinājums. Neviens darbinieks nav apdalīts. Un savs labums arī uzņēmumam, jo ražošana nenotiek un ir ērti veikt apkopi un taisīt inventarizāciju. Un tā notiek ne tikai Liepājā, lielie uzņēmumi bieži tā dara.

Gadījumos, kad darba devējs sastāda atvaļinājumu grafiku strādājošajiem, nebūtu pamats runāt: likumiski vai nelikumiski. Tā ir darba organizācija un, manuprāt, tas nav nekas slikts. Vienīgais veidojas: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Un tas veido neveiklu situāciju – kāds vienmēr jutīsies apdalīts. Bet risinājums ir darbiniekiem savā starpā vienoties par maiņu. Par šādu variantu esmu dzirdējis.

Bet tas, ka atvaļinājumā ir jādodas, vismaz divas nedēļas pēc kārtas, ir viennozīmīgi. Neejot atvaļinājumā, rodas rutīna, tās dēļ veidojas dažādas problēmas. Sākot ar neuzmanības kļūdām, kas dārgi maksā darba devējam naudas izteiksmē, un pašām galvenajām lietām – noguris darbinieks gūst traumas, spēki un veselība izsīkst, veidojas izdegšana u.c.

Toms Meiers, LBAS Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs