Iepriekš bija bargs sals, ledus sasala biezā kārtā, bet nu situācija uz ūdeņiem kļūs arvien bīstamāka.

Plāns uzmanīt ūdenskrātuves mums ir jau kopš brīža, kad uzsala ledus. Pastiprināti uzmanām visu šo laiku, nevar nemaz saskaitīt, cik daudz reižu gan mēs – Pašvaldības policija –, gan Valsts policija esam piebraukuši, brīdinājuši, likuši bērniem nākt krastā un, iespējams, novērsuši nelaimi. Ezerā, kanālā, jūras piekrastē utt.

Par tikko notikušo gadījumu runājot, – puikas uz ledus bija vairāki, trīs paspēja izskriet, viens palika uz ledus gabala. Operatīvi iesaistoties glābšanas dienestiem, par laimi, puisi izdevās izglābt. Šādos gadījumos vairs nevar līdzēt nekas cits – ne mamma, ne garāmgājējs, pat ne policists, bet gan pēc iespējas ātrāk jāizsauc profesionāli glābēji, kuriem ir attiecīgais aprīkojums.

Cilvēkam, kurš iet garām, nevajadzētu pašam uzreiz mesties uz ledus, ja situācija nav pagalam draudīga un arī ja viņš nav apmācīts, kā pareizi rīkoties nelaimes gadījumā. Vislabāk – zvanīt Pašvaldības policijai vai Valsts policijai. Tad atbrauks darbinieki, pārbaudīs situāciju, uzmanīs, lai bērni nonāk malā. Bet, protams, pieaugušais garāmgājējs vispirms var mēģināt teikt bērniem, lai nāk krastā, jo ledus ir bīstams. Katrs gadījums ir citādāks.

Nākamnedēļ sāksies skolēnu pavasara brīvdienas. Bez šaubām, bērnu drošība šajā laikā pirmām kārtām ir vecāku atbildība. Galvenais, mierīgi un pēc iespējas precīzāk izstāstīt bērniem, ko var un ko nevar darīt. Izskaidrot, ka var iet uz slidotavu, var staigāt gar ezera vai kanāla krastu, bet nedrīkst kāpt uz ledus, kurš sācis kust un ir ļoti bīstams.

Un vēl laikus jāpārrunā jautājums par tā saukto bara instinktu – ja divi kāpj uz ledus, nu nevajag tev kā trešajam viņiem sekot, kaut arī viņi tevi varbūt apsaukā par bailīgo. Riskēt uz ledus nav nekāda drosme, bet gan liela muļķība, un gudrākais būs tas, kas paliks krastā.

Ir bijis arī tā, ka kāds grib dižoties vienaudžu priekšā, ielūst ledū, bet pārējie nobīstas, aizbēg mājās un nevienam neko nesaka. Tā nedrīkst, galvenais – pēc iespējas ātrāk izsaukt palīdzību, jo ledainajā ūdenī minūtei ir dzīvības vērtība. Tas viss ir bērnam jāskaidro!

Jā, gadās arī, ka vecāki visu izstāsta un izskaidro, bet, tikko pagriež muguru, tā bērni atkal dara blēņas un neklausa. Iespējams, tomēr ir jāmēģina skaidrot vēl un vēl. Ja runās kā ar lielu cilvēku, visu pareizi izskaidros, lielākoties tomēr ņems vērā. Aizrādīt jau var visi – policisti, skolotāji, dakteri, garāmgājēji, bet vislielākais svars tomēr ir, kad ar bērnu runā un izskaidro viņa vecāki. Tad ir vislielākā iespēja, ka viņš uzklausīs.

Uldis Novickis, Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks