Intervija ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektoru Uldi Vārnu.

– Kāda šobrīd kopējā situācija uz pašvaldības ceļiem?

– Tā nav vienkārša, jo ceļi atlaižas, bet labā ziņa, ka visi kaut kādā veidā ir izbraucami. Uz daļas vēl sniegs, un ir arī tādi, uz kuriem tas nokusis.

Šobrīd greiderējot, ceļus varētu tikai sabojāt vēl vairāk.

Gatavojamies sākt greiderēt piektdien un turpināt brīvdienās; vismaz pēc laika prognozēm izskatās, ka to varēs darīt.

Tagad divas dienas uz brauktuvēm, kur peļķes, rokam grāvīšus, lai ūdens notek.

Sliktākie ceļi ir Kazdangā, divi grūti izbraucami – Kalvenē. Vienu ceļu Dunikā, vienu Nīcas pagastā bija pārrāvis ūdens, bet tās vietas salabotas, var braukt.

Slēgtu ceļu šobrīd nav, bet uz tiem ir vai nu sniega šļura, vai bedres, tā ka – diezgan izsisti.

– Vai pietiekami ir ceļu kopšanas tehnikas?

– Diezgan daudz greideru ir pašvaldībai, un izmantojam arī ārpakalpojumus, tā ka uz vieniem ceļiem strādā mūsu tehnika, uz citiem – privāta.

Par ārpakalpojumu noslēgti līgumi, ka jāreaģē pēc pašvaldības pieprasījuma 24 stundu laikā. Piesakām, ka mums vajag greiderēt, tad brauc un strādā.

Taču teritorijās, kur atrodas mūsu greiders, varam reaģēt ātrāk, tas arī ir iemesls, kāpēc šo tehniku turam.

Protams, kādā pagastā varbūt paveicies ar ārpakalpojumu, bet mazāk – ar pašvaldības greideru, kas ceļus nošķūrē vēlāk nekā privāta tehnika.

Greideri ir daudziem, tajā skaitā ceļu būvētājiem un “Latvijas autoceļu uzturētājam”, kas mums daudz sniedz pakalpojumu.

Uzņēmumi piesakās konkursā, bet, kad jāstrādā, viņiem svarīgāki ir savi objekti, pēc tam – pašvaldības.

Protams, mūsu tehnika var arī salūzt. Ja iepriekšējais greiders bija vecs un plīsa, tad labāk ir izmantot ārpakalpojumu.

Dienvidkurzemei ir dažādi greideri – trīs jauni greideri iegādāti pirms gada, ir vidēji veca ārzemju tehnika un arī kāds padomju laika greiders, ar ko vēl var strādāt.

– Kā notiek saziņa ar pašvaldību, kad iedzīvotāji vēlas informēt par sliktiem ceļiem?

– Mēs pieņemam informāciju visādos veidos klientu apkalpošanas centrā, tad ziņu nodod tālāk tiem, kuri darbu organizē.

Reizēm ir pamatots zvans arī par ceļu, pa kuru ikdienā brauc mazāk, bet tur vajag palīdzību.

Reizēm iedzīvotāji informē pagasta pārvaldes vadītāju, bet lielākoties pārvaldnieki paši zina, kurš pagasta ceļš ir kritiskā stāvoklī, kurš – labāks.

Viņi tos apseko un arī tagad ir izbraukuši, novērtējuši situāciju; tad pasūta darbus.

Ir iedzīvotāji, kuri piezvana, interesējas, kad viņu ceļu greiderēs. Tas ir saprotami, jo pa visiem ceļiem uzreiz greiders nebrauks.

Pārvaldnieki labi zina, kurā dienā greiders būs pagastā un kādā secībā uz ceļiem strādās.

Pirmām kārtām uz tiem ceļiem, kur lielāka satiksme, brauc skolēnu autobusi un piena vedēji.

Gadās gan, ka apsolām greideru, bet tehnika salūst vai ārpakalpojums netiek sniegts, tad nevaram solīto izpildīt.

Greiderēšanai parasti ir vai nu par slapju, vai par sausu. Vasarā ceļi izkalst un lāpsta lec pa virsu, bet, kad salīst, tad atkal par slapju.

Svarīgi noķert brīdi, kad laikapstākļi un mitrums pateicīgs, lai nogreiderētu kvalitatīvi.

Ideāli, ja to var izdarīt pirms sala – ceļu dabūt gludu, tad piesalst un var braukt kā pa asfaltu. Ja būtu ziemas kā agrāk, kad rudenī sasala un pavasarī atlaidās, tad brauktuves uzturēt būtu daudz vienkāršāk.

Bet šogad vēl nesen bija ziema, tagad – lietus un plus grādi, pēc nedēļas laikapstākļi atkal var mainīties.

– Vai valsts un meža ceļu stāvoklis ietekmē pašvaldības ceļus?

– Ja cilvēkam kāds ceļš sagādā problēmas un tā dēļ grūti pārvietoties, viņam vienalga, vai tas valsts vai meža ceļš, un zvana mums.

Tad zvanām kolēģiem un lūdzam sakārtot tos ceļus, bet bieži vien – ar mainīgām sekmēm.

Reizēm meža ceļi ir ļoti labi, bet, ja uz tiem nekāda darbība nenotiek, tad tur sniegu netīra.

Visbiežākā problēma uz pašvaldības ceļiem ir mežizstrāde, šķeldošana. Ja laikapstākļi nepiemēroti, tad ceļš noslogots papildus un to ātri var padarīt neizbraucamu.

Tāpēc esam uzlikuši ceļa zīmes ar svara ierobežojumu – ne jau tāpēc, ka neļautu braukt meža izvedējiem, bet gribam, lai viņi brauc, kad ir sauss vai piesalis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.