Pēdējā laikā vairākkārt dzirdēts par sabiedriskā transporta vadītāju rīcību, kas sabiedrībā izraisījis negatīvas emocijas.

Neapšaubāmi, ikviens incidents Liepājas sabiedriskajā transportā, neskatoties uz to, vai tas ir autobusa vadītāja, kontroliera, pasažiera vai citu satiksmes dalībnieka izraisīts, mani uztrauc un es cenšos izprast notikušo un tā cēloņus, lai varētu novērst šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Es noteikti atturētos komentēt notikumus, par kuriem notiek lietvedība policijā un publiski vērtēt, kurš ir bijis vainīgs, kurš nē un cik lielā mērā. Tāpat es atturētos likt visus notikumus ”vienā maisā” un izteikt vispārīgus vai tendenciozus apgalvojumus par visiem autobusu vadītājiem. Ikviens incidents sabiedriskajā transportā ir individuāls un tas būtu arī šādi skatāms un vērtējams. Tāpat varu apgalvot, ka visi autobusu vadītāji nav vienādi un spriest par visiem no sliktākajiem, būtu necieņas izrādīšana pret godprātīgajiem autobusu vadītājiem.

Neattaisnojot neviena rīcību, vēlos vērst arī uzmanību, ka masu vai sociālajos medijos, diemžēl, visbiežāk ļoti emocionālā veidā atainojās tikai stāsta viena puse un nereti trūkst notikušā pilnīgs un objektīvs atainojums. Katram šādam notikumam ir vismaz divi stāsti un tikai tos atspoguļojot kopā, var iegūt objektīvāku notikumu gaitu.

Personīgi uzskatu, ka veidot labu servisu un to nodrošināt tikai ar represīvām metodēm, ir taisns ceļš uz nekurieni. Manuprāt, ir jārada visi apstākļi, lai līdz incidentiem vispār nenonāktu un tad soda sistēmas nebūtu pat vajadzīgas.

Man ir izveidojusies ļoti laba komunikācija ar AS ”Liepājas autobusu parks” valdi un mēs apmaināmies ar informāciju par incidentiem, kurus esam saņēmuši un skaidrojam situāciju. Runājot par autobusu vadītāju kultūru, arī par šo jautājumu esam runājuši un  esmu paudis savu viedokli par to,  kāda rīcība nebūtu pieņemama no autobusu vadītāju puses. Esmu guvis iespaidu, ka pie šī jautājuma tiek strādāts.

Vēlos uzsvērt, ka ikviens incidents sabiedriskajā transportā, par kuru saņemam informāciju, Aģentūrā tiek vērtēts no visiem aspektiem. Konstatējot jebkādu iespējami krimināli vai administratīvi sodāmu uzvedību vai rīcību, neskatoties vai tā ir transporta līdzekļa vadītāja, pasažiera vai kontroliera, informācija par to nekavējoties tiks nodota izvērtēšanai un tālākai rīcībai atbilstošajām institūcijām. Turpretim, darbības, kuras nav atbilstošas līguma nosacījumiem, tiek un tiks vērtētas šajā aspektā.

Lai mēs spētu uzlabot servisu, Aģentūrā ir svarīgi zināt par ikvienu incidentu. Tādēļ es aicinātu portāla lasītājus par incidentiem sabiedriskajā transportā ziņot Aģentūrai, norādot pēc iespējas precīzāku incidenta laiku un vietu, maršruta numuru. Tikai saņēmuši informāciju, mēs uz to varam atbilstoši reaģēt un spēt pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk savākt informāciju par notikušo vēlākai izvērtēšanai.

Katra situācija ir atkarīga no konkrētā indivīda. Tomēr, bez objektīva pētījuma vai datiem, noteikti nevēlos runāt, par kāda cita uzņēmuma darbiniekiem un vērtēt šī uzņēmuma darbību, personāla pārvaldību vai izteikt spekulācijas par darbinieku rīcību.

Gadījumā, ja es Aģentūrā saņemtu sūdzības par Aģentūras darbinieku neētisku vai uz klientiem neorientētu rīcību, vai pats tādu būtu konstatējis, es meklētu  iespējamos cēloņus, kādēļ darbinieks nav motivēts kvalitatīvai  savu darba uzdevumu veikšanai. Es noteikti runātu ar konkrēto darbinieku, lai izprastu rīcības iemeslus.

Ja tie būtu saistīti ar kādām privātās dzīves problēmām, meklētu risinājumu kā palīdzēt darbiniekam tās atrisināt, lai viņš pilnvērtīgi varētu atsākt strādāt. Ja atklātos, ka darbinieka vai darbinieku rīcība ir apzināts vai neapzināts signāls, kas norāda uz pārslodzi, izdegšanu vai kādiem citiem negatīviem darba apstākļiem, viennozīmīgi strādātu, lai konstatētu šo negatīvo apstākļu cēloņus un pēc iespējas ātrāk tos novērstu. Ja atklātos, ka darbinieks savu personīgo īpašību vai citu iemeslu dēļ nav spējīgs pildīt noteiktos uzdevumus, bet vēlas strādāt un būtu noderīgs citur, censtos atbalstīt atrast tādu darbu, kurā viņš savu potenciālu varētu realizēt daudz pilnvērtīgāk. Protams, ja atklātos, ka darbinieks pats nevēlas strādāt vai viņa rīcībai ir noziedzīgs raksturs, tad, visticamāk, mūsu ceļi šķirtos.

Arī autobusu šoferiem konfliktu situācijās nav viennozīmīgas rīcības.  

Jebkurā gadījumā vadītāja galvenais uzdevums ir pasažieru drošība transporta līdzeklī un attiecīgi primārā uzmanība tiek vērsta ceļu satiksmes drošībai.

Kad autobuss ir apstājies un kustība neapdraud nedz pasažierus, nedz citus satiksmes dalībniekus, autobusa vadītājs var pievērsties konfliktam. Šeit ir būtiski saprast, ka ne vienmēr, satiksmē notiekošā dēļ, autobusa vadītājs var ievērot konfliktu vai tam uzreiz pievērsties, ja tas arī ir nopietns. Neapšaubāmi, nopietnu konfliktu atrisināšanai tiek izsaukta policija. Lai arī autobusa vadītāju rīcība incidentu gadījumos ir noteikta, ir jāsaprot, autobusa vadītājs ir tikai cilvēks un viņa reakcija uz paaugstināta stresa apstākļiem var būt dažāda, kā ikvienam no mums. Tāpat būtu jāsaprot, ka autobusa vadītāji nav trenēti tuvcīņai, pašaizsardzībai, fiziskā spēka pielietošanai vai personu aizturēšanai  un viņiem nav pienākums veikt darbības, kuras ir policijas vai apsargu kompetencē.

Esmu tādas personāla vadības filozofijas piekritējs, ka daudz tālejošāka domāšana ir ieguldīt darbiniekā, viņu apmācīt, strādāt ar viņu un viņu paturēt, kā pieņemt darbinieku, ”izmantot” viņu, secināt, ka nav vairāk derīgs un tad atlaist. Darbinieks ir jebkura uzņēmuma vai iestādes lielākā vērtība.

Esmu optimists un ticu, ka mūsu pilsētas sabiedriskā transporta vadītāji var kļūt un arī kļūs laipnāki. Pie tā tiek strādāts.

Un, lai šis process notiktu daudz ātrāk, es noteikti aicinātu arī pasažierus iesaistīties un būt laipnākiem un iecietīgākiem gan vienam pret otru, gan pret vadītājiem. Labais noteikti vairo tikai labo un smaidu vai laipnības nekad nevar būt par daudz!

 Uldis Zupa, aģentūras ”Liepājas sabiedriskais transports” vadītājs