Pirms nedaudz vairāk kā 5 gadiem devāmies balsot par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Toreiz savu ”jā” vārdu teica vairāk kā 50% nobalsojušo cilvēku, taču pēdējās aptaujas rāda, ka tikai apmēram 20% latviešu dalību ES uzskata par pozitīvu un lietderīgu Latvijai. Domāju, ka ikviens man piekritīs – šo gadu laikā esam piedzīvojuši lielas pārmaiņas.

Eiroskeptiķi nebaidīsies uzskaitīt lielos zaudējumus ar cukurfabrikām priekšgalā, kāds ES vainos pie tā, ka maciņš kļuvis tukšāks, vēl dažam gluži vienkārši riebjas Rietumi. Neapmierināto pensionāru šņuksti autobusu pieturās, šķiet, nerims nekad. Par spīti visam, kādam Eiropas nauda un atbalsts ir pavēris ceļu jaunām iespējām, ir sasniegti mērķi, arī jaunieši skolās izjūt Eiropas naudas smaržu, un es teikšu – jā, es atbalstu Latvijas dalību ES.

Varat piekrist, varat nepiekrist, bet, manuprāt, cilvēku negatīvā attieksme pret ES slēpjas nezināšanā. Dažādas baumas un baumiņas, aplami pieņēmumi un fakti, kurus viens otram cilvēki mēģina iestāstīt, pamazām rada nepatiku. Protams, nevēlos noliegt, ka ES, kā institūcija, dažkārt veic bezjēdzīgas darbības, arī tur strādājošie cilvēki biežāk nedara, nekā dara, taču pāri visam es spēju saskatīt vairāk pozitīva, nekā negatīva. Un ziniet, jaunie dabaszinātņu kabineti skolā nav vienīgais iemesls, kas man liek atbalstīt ES. Es apzinos iespējas, ko ES var man dot nākotnē, es redzu reālus rezultātus jau tagad, un man ir pārliecība, ka tas, cik daudz mēs no sniegtajām iespējām izmantosim, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Arī liepājniekiem sāpīgo cukurfabrikas slēgšanas jautājumu, manuprāt, nav jānoveļ tikai uz ES pleciem. Acīmredzot Latvijas un latviešu vēlme panākt sev vēlamo rezultātu bija pārāk vāja, un es tiešām ceru, ka nākotnē pienāks laiks, kad mēs uz Briseli brauksim ar viedokli, nevis pēc viedokļa.

Beigu beigās, manuprāt, mums katram pašam ir jāapzinās, ka arī mēs esam daļa no ES, arī mums ir jāstrādā un jādarbojas, lai panāktu uzlabojumus, jo neviens nekad mums nav solījis, ka Eiropa atrisinās mūsu iekšējās problēmas, izveidos bezdeficīta budžetu, vai palielinās pensionāriem pensijas. Eiropai nerūp mūsu neizdarība un haotiskā valsts pārvalde, tieši tāpēc nemetīsim akmeņus Briseles lauciņā, vispirms neizlasot tos no savējā.

Undīne Rubeze,
Liepājas 1.ģimnāzijas 12.klases skolniece