Šonedēļ vairāki Eiropas mediji uzķērās uz viltus ziņu, ka Somijā saīsinās darba nedēļu, pārejot uz četrām darba dienām, lai ļautu strādājošajiem pavadīt vairāk laika ar savām ģimenēm. Taču par līdzīgu ieceri, proti, saīsināt darba dienu līdz 6,40 stundām, jau iepriekš diskutēts un vākti paraksti arī Latvijā.

Juris Burņevskis, SIA “LVCT” valdes loceklis

Pats savulaik esmu dzīvojis un strādājis Vācijā, kur piektdienās strādājošie darbu beidz jau pulksten vienos vai divos dienā. Šķiet, jebkura cilvēka vēlme ir mazāk strādāt un vairāk nopelnīt. Ja mūsu valsts ekonomiskā situācija ļautu strādāt mazāk darba stundu un saņemt tikpat lielu atalgojumu kā strādājot 40 stundas nedēļā, tas būtu tikai brīnišķīgi. Ja Latvijā ekonomisko izaugsmi prognozētu arī turpmākajiem pieciem, desmit gadiem, tad par to varētu runāt, taču šobrīd visi gatavojas ekonomikas lejupslīdei, līdz ar to neredzu iespēju, ka mēs varētu atļauties pāriet uz saīsinātu darba nedēļu. Šis tiešām nav īstais brīdis.

Mani darbinieki gan ir privileģēti un iespēju robežās ar darba laiku tiek atalgoti. Piemēram, ja gabaldarbu plānots izdarīt 40 darba stundās nedēļā, bet darbinieks to paveic 35 stundās, tad atlikušās piecas stundas viņam ir brīvas. Tas motivē strādājošos strādāt raitāk un pabeigt darbu ātrāk.

Toms Meiers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants

Varbūt nevajag rīkoties pēc principa “skaldi un valdi”, nosakot uzreiz visiem saīsinātu darba nedēļu, taču noteikti kaut kas jādara, lai mazinātu nesamērīgi garās darba stundas, piemēram, medicīnas darbiniekiem. Šie cilvēki pienācīgi neatpūšas un sevi izsmeļ. Nav noslēpums, ka ne tikai mediķi, bet arī daudzi citi, kuru darbs ir maiņās, piepelnās papilddarbos. Viņu ikdiena paiet, steidzot no viena darba uz nākamo. Taču mūsu darba devējiem vēl jāaug līdz sapratnei, lai nedaudz garāka atpūta necirstu robu strādājošo maciņā.

Manuprāt, beidzot vajadzētu izlemt arī par lielveikalu darba laika saīsināšanu, lai pārdevējiem nav svētki jāpavada, sēžot pie kases. Tas palielinātu iespēju izdzīvot un savilkt galus kopā arī mazajiem tirgotājiem.

Jautājums par darba laiku būtu risināms soli pa solim, vispirms pievēršoties tām jomām, kurās strādājošajiem ir vislielākā slodze, nevis, kā pie mums ierasts, pieņemt kaut kādus lēmumus, balstoties uz nesaprotamiem pētījumiem.