Šā mācību gada noslēgumā visi vidusskolu 12. klašu skolēni, kā arī profesionālo vidusskolu trešo kursu audzēkņi kārtos centralizēto eksāmenu matemātikā. Pēdējos gadus bija iespēja šo eksāmenu nekārtot, iztiekot vien ar ISEC ieskaiti matemātikā. Nākamvasar eksāmens būs obligāts visiem jauniešiem, kas kāro iegūt vidējo izglītību.

Var ļoti labi saprast vidusskolēnu attieksmi pret centralizētajiem eksāmeniem un patiesi izbrīna jauniešiem piedāvātās iespējas sagatavoties normālai eksāmenu sesijai. Vidusskolās vidēji ir piecas sešas matemātikas stundas nedēļā. Uz ko var cerēt profesionālo vidusskolu (mākslas skola, tehnikums un tml) audzēkņi, ja viņiem nedēļā tiek atvēlēta tikai viena matemātikas nodarbība, kas laika ziņā ir līdzvērtīga divām mācību stundām vispārīgajā vidusskolā. Pilnīgi pretēja situācija ir ģimnāzijā, kur nedēļā ir pat deviņas matemātikas stundas. Un visi kā viens noteiktā datumā kārtos vienu un to pašu eksāmenu. Vieniem, iespējams, matemātikas stundu būs bijis stipri pamaz, lai apgūtu visu nepieciešamo, savukārt citiem šis tik formālais mācību priekšmets vidusskolā būs bijis tik daudz, ka var pazaudēt apetīti uz izcilību eksāmenos.

Taču, ja kāds teiks, ka tas ir normāli, ka vidējais ģimnāzists nokārto eksāmenu krietni labāk kā vidējais mūzikas vidusskolas audzēknis, tad man jājautā – kamdēļ šo eksāmenu uzspiest kā obligātu? Skatoties no otras puses un ņemot vērā, ka eksāmens ir obligāts un vienāds visiem, gribētos zināt, kāpēc mācību stundu skaits skolās var tik ļoti atšķirties.

Ja ir vēlme spējīgākajiem piedāvāt vairāk matemātikas, varbūt derētu atgriezties pie to laiku sistēmas, kad pastāvēja iespēja kārtot eksāmenu matemātikas padziļinātajā vidusskolas kursā. Citādi rodas iespaids, ka ģimnāziju audzēkņiem ir problēmas ar veiksmīgu priekšmeta apguvi un ir nepieciešams papildus laiks, kamēr profesionālo vidusskolu audzēkņi ir tik spējīgi, ka centralizēto eksāmenu matemātikā var nokārtot ar mazāku stundu skaitu.

Iespējams, ka tiecoties pēc Eiropas standartiem, esam aizgājuši ar centralizētajiem eksāmeniem krietni par tālu. Ir jau vienkārši sarindot tos, kas vēlas stāties augstskolās, pēc eksāmenu rezultātiem, taču zinām, ka ne visos mācību priekšmetos, tai skaitā arī matemātikā, vidusskolu programmas sniedz zināšanas, lai varētu veiksmīgi uzsākt studijas. Augstskolas tamdēļ ir spiestas rīkot pavasara kursus vidusskolu beidzējiem un acīmredzami parāda vidusskolas programmu un centralizēto eksāmenu vietu.

Varbūt pareizāks ir Rīgas Tehniskās universitātes princips, uzņemot gandrīz jebkuru interesentu un ļaujot viņam parādīt sevi augstākajā matemātikā, fizikā un tālākajās studijās. Šāda sistēma darbojoties mazajā Īslandē, kur vidusskolas beidzot esot tikai katras skolas eksāmeni. Neviens taču neiebildīs, ka saprātīgāk ir jauniešus 12 gadus skolot dzīvei, nevis vienai eksāmenu sesijai.

M.V.