Intervija ar gidu kursu absolventi Zani Auziņu.

– Kas motivēja iziet gidu mācības? Kādēļ pieteicāties kursiem?

– Tikai pirms gada un dažiem mēnešiem pārcēlos uz Liepāju no Rīgas. Man tā bija pavisam jauna, vēl neiepazīta pilsēta.

Galvenā motivācija – radīsies iespēja daudz pamatīgāk iepazīt un atklāt pilsētu, kurā tagad dzīvoju.

– Vai izdevās? Kāda Liepāja atklājās?

– Liepāja ir ļoti daudzšķautņaina un krāsaina pilsēta – stāsti slāņojas cits uz cita. Tā ir ļoti mainīga – ar fantastisku arhitektūru un īpašu garu, ko veido cilvēki, kas šeit dzīvo.

Es teiktu, tāds bagātīgs, daudzkrāsains pīrāgs. Priecājos, ka esmu mazliet kaut ko no tā visa pagaršojusi.

Pilsēta man bija un joprojām ir ļoti interesanta. Un es ticu, ka šis atklāšanas stāsts tikai sākas.

Kursus esmu pabeigusi, eksāmenus – nokārtojusi, bet tas nenozīmē, ka nu zinu visu par Liepāju. Gluži pretēji, zinu, ka esmu šīs lieliskās pilsētas iepazīšanas ceļa pašā sākumā.

– Kāds bija mācību process?

– Tas bija lielisks veids, kā iepazīt pilsētu un gūt pirmo ieskatu. Nodarbības bija divas līdz trīs reizes nedēļā divu mēnešu garumā. Pietiekami intensīvi, bet ne pārsātināti.

Mums bija iespēja tikties ar visdažādāko nozaru pārstāvjiem – katrs no viņiem stāstīja par Liepāju no sava skatpunkta: arhitektūru, vēsturi, apstādījumiem dažādos laikos, ievērojamiem cilvēkiem, teātri, industriālo attīstību, Karostu…

Katrai tēmai bija piesaistīts savs eksperts, un kursos mums bija iespēja izzināt gan par vēsturi, gan šodienu, gan arī gūt nākotnes redzējumu.

Kursi bija tiešām vērtīgi un labi organizēti – mēs pilsētu iepazinām no visdažādākajiem skatpunktiem. Protams, būtu forši turpināt, pamats ir ielikts – tagad pašiem jāturpina lasīt un mācīties.

Es esmu uzķērusies uz pilsētas iepazīšanas āķa

un ticu, ka esmu gana zinātkāra (lai neteiktu ziņkārīga), lai mans Liepājas iepazīšanas stāsts turpinātos vēl ilgi un tikpat krāsaini kā līdz šim.

Novērtēju, ka kursos bez teorētiskajām nodarbībām bija arī praktiskā daļa, – devāmies ekskursijās ar pieredzējušiem gidiem, gan ar autobusu, gan kājām.

Tā bija iespēja redzēt pilsētu dzīvē, gūt vēl papildu informāciju un arī saprast, kā īsti strādā gids.

Tika pievērsta uzmanība lietām, par kurām kā tūrists tu nemaz nedomā – piemēram, kā pareizi nostādīt grupu uz ielas, ko darīt, ja kādam pēkšņi vajag uz labierīcībām vai gribas ekskursiju apvienot ar iepirkšanos utt.

Iemācījāmies, kā vienlaikus runāt ar grupu un dot norādes autobusa vadītājam. Tās bija ļoti praktiskas un vērtīgas zināšanas – noderīgas ne tikai gidu darbā, bet arī daudzās citās jomās.

– Vai būsiet praktizējoša gide?

– Viennozīmīgi – es noteikti būšu zinošāka un interesantāka gida lomā vismaz tiem ciemiņiem, kas pie manis personīgi atbrauks ciemos.

Liepāja un Kurzeme nav mana dzimtā puse, tāpēc tuviniekiem jau pats brauciens pie manis ir kā ceļojums.

Un man būs prieks, ka varēšu pastāstīt par pilsētu interesanti un aizrautīgi.

Neizslēdzu arī iespēju kļūt par gidu pilsētas viesiem, tā gan ir liela atbildība. Gids ir tā persona, kas viesim pilsētu var pasniegt aizraujoši, var atklāt fantastiskus stāstus, kas aicinās šurp atgriezties atkal un atkal.

Taču, lai tā notiktu, viņam ir jābūt patiesi zinošam un kompetentam. Pat pēc kursiem neuzdrošinos sacīt, ka pēc gadu ilgas dzīvošanas Liepājā esmu zinoša liepājniece!

No otras puses – kā ienācēja pilsētā es aizraujošas un interesantas lietas saredzu tur, kur īsteniem liepājniekiem viss šķiet jau parasts un pašsaprotams.

Iespējams, kombinējot iegūtās zināšanas ar manī vēl dzīvo vēlmi turpināt pilsētas izzināšanu, es varēšu saistoši Liepāju pasniegt arī viesiem.

Interese man ir, eksāmeni nokārtoti – atliek saprast, kā spert tālākos soļus.

Jāteic gan, ka man ir lielisks darbs un es to neplānoju pārtraukt. Taču gida darbs bieži notiek brīvdienās, vakaros un tas ar darbu ir apvienojams. Vai es to darīšu – rādīs laiks.

– Kurp vestu savus ciemiņus?

– Es noteikti mēģinātu saprast, kas viņus interesē un aizrauj. Sava ekskursija būtu arhitektūras vai mākslas cienītājiem, cita tiem, kurus vairāk interesē gardas vietas – no laba ēdiena līdz mūzikas baudīšanai.

Vēl cita viesiem, kurus interesē vēsture, – kā Liepāja attīstījusies no pašiem sākumiem.

Ir ciemiņi, kurus aizrauj cara laika armijas tēmas – Karosta, cietums, nocietinājumi, bet vēl kāds vēlas baudīt parkus, jūru un liedagu, kanālu un ezeru.

Liepāja piedāvā ļoti daudz. Zinot iespējas, es varu pielāgot maršrutu katram – lai ciemošanās būtu viņam aizraujoša un interesanta.

Man pašai ir pieteikušies ciemiņi ar precīzi definētiem, bet specifiskiem vaļaspriekiem – piemēram, makšķerēšanu. Un es prātoju, vai šī tūrisma niša Liepājā ir pietiekami labi pārstāvēta? Papētīšu, jo gribu, lai cilvēkiem brauciens pie manis ir ne tikai viesmīlīgs, bet arī aizraujošs.

Un droši vien, ka te arī ir viss sāls – katram no mums, kas nupat nokārtojis gidu eksāmenus, ir jāturpina izzināt, jautāt un interesēties, meklējot aizvien jauno un saistošo. Tā arī citiem aizvien jaunu, saistošu un aizraujošu mēs varēsim parādīt Liepāju.

Nokārtots eksāmens ir tikai starta šāviens!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.