Gads ir paskrējis ļoti ātri, tas bijis darbīgs un dažkārt arī ir ļoti smags, bet tik un tā arvien sagādā prieku. Veselība turas, un par to paldies arī bērniem. Ar katru gadu palieku jaunāks. Un, kā nu ne, ja viens apķeras riņķī un nelaiž prom, sakot: “Vecīt, es tevi mīlu!”. Tie ir patīkami brīži.

Bērnu vēstules mani aizkustina, šogad īpaši viena palikusi atmiņā. Meitenīte lūdza nedaudz veselības brālim un vēl vairāk mīlestības tētim un mammai. Vēstulīte bija īsa, bet ļoti, ļoti sirsnīga no tā viedokļa, ka nekas netika prasīts sev, bet gan saviem mīļajiem. Domāju, ka šī viena vēstule arī raksturo kopējo šā brīža situāciju, lai gan, protams, vēstulēs bērniem ambīciju netrūkst, vēlmju ir daudz. Bet ar visu to bērnu galvās ir iestrādājies – gan jau man tiks, gan jau man būs, bet galvenais, lai ir labi brālītim, māmiņai, vecmāmiņai.

Ziemassvētki ir katru gadu, tāpat kā citi svētki. Un nav brīnums, ka ieejam tādā kā rutīnā, jo kas tik viss nav jāizdara – jāsagādā dāvanas, svētku mielasts utt. Un par virsuzdevumu kļūst lietas, kas nemaz nav būtiskas. Nevar pieļaut, ka svētki iznīcina svētkus. Gatavojieties ar prieku – ienesiet mājoklī eglīti, kopā izrotājiet, cepiet piparkūkas, jo arī to aromāts rada atbilstošu noskaņu. Baudiet!

Man Ziemassvētki nekad nav apnikuši un nekad arī neapniks. Kā var apnikt, ja tevi sagaida ar atplestām rokām, brīnumu gaidošām acīm! Pat pirmie skolas gadi bērnos nespēj izstrīpot ticību brīnumiem. Šogad sniega nav, labi, ka pastāv brīnumpulverītis! Ar tā palīdzību arī nokļūšu līdz bērniem, pārvarot jebkurus šķēršļus. Novēlu katrā mājā prieku, mīlestību, saticību un labu sadzīvošanu!

Ziemassvētku vecītis