Izvēloties krāsas, materiālus, vāka kompozīciju un citus dekoratīvos elementus, mākslinieki grāmatas ietvaru veidojuši, akcentējot tās saturu, stāsta muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Katrs sējums ir unikāls gan materiālu izvēlē – āda, koks, metāls, tekstils un papīrs –, gan arī atšķiras oriģinālsējumu veidošanas rokraksts un kompozīcijas.

Izstādes kuratore ir māksliniece Liene Eltermane, viņa uzskata, ka drukāta grāmata arī šodien ir vērtība.

Lasītājs novērtē grāmatas iesējuma tehnikā ieguldīto darbu, vāka kompozīciju, izvēlēto papīru, burtveidolu, ilustrācijas, virsrakstus un to, kā izkārtots teksts.

L. Eltermane ir patiesi aizrāvusies ar grāmatu iesiešanu. “Man patīk strādāt ar papīru, ādu, līmi, klīsteri…

Varbūt mazliet vēl pietrūkst meistarības zeltīšanā un burtu uzspiešanā. To derētu vēl pamācīties.”

Pirmo reizi šo nodarbi pamēģinājusi, kad mācījusies mākslas skolā. “Jau pirmajā kursā,” viņa atceras.

No izstādē skatāmajām grāmatām viena no pēdējām, ko L. Eltermane iesējusi, ir Hansa Kristiana Andersena pasaku krājums “Princese uz zirņa”.

“Ja daudz strādā, tad var paredzēt, kāds būs rezultāts,” viņa saka.

“Bet reizēm ir tā, ka veidošanas procesā no plānotā novirzies un iznāk pilnīgi kaut kas cits. Ir ļoti svarīgi, ka ir tāds kā plenēra moments, kad mākslinieki satiekas simpozijos vai meistarklasēs, kopā strādā.

Valda īstais gars, mākslinieki cits citu papildina, un doma “nāk ārā”, veidojas pavisam citādāk.”

Inese Pitkeviča, ādas plastikas māksliniece, Mākslinieku savienības biedre un viena no grāmatsējējām, kuras darbi arī aplūkojami izstādē, pret drukātām grāmatām izturas ar lielu pietāti, īpaši tām, kas jāpārsien – jāveido ādas dizains grāmatu vākiem.

Pēc mākslinieces domām, grāmatu var salīdzināt ar cilvēka dzīvi, kas ir kā labi iesieta grāmata – vāks sākumā un beigās, pa vidu krāsainas un baltas lapas, dzīves daudzkrāsainais sajūtu laiks.

Lielu daļu grāmatsējēju, kuru darbi aplūkojami Liepājas muzejā, vieno gūtā izglītība Tallinas Mākslas institūtā (tagad – Igaunijas Mākslas akadēmija) un vienošanās radošā un izstāžu darbībā Latvijas Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijā (LGĀDA).

Izstādi rīko biedrība “Jaunā mākslas lāde”, kurā apvienojušās mākslinieces no Latvijas – L. Eltermane, Ilze Karlsone, Inga Galvāne, Signe Kraukle – un Lietuvas – Lolita Grabauskiene, Ramute Toliušīte un Relite Miele.

Biedrība kopš 2002. gada darbojas, lai saglabātu un attīstītu kultūras vērtības Latvijā, tai skaitā grāmatsējēju arodu.

Izstāde Liepājas muzejā ir apliecinājums tam, ka grāmatniecībai ir nākotne, un, kur ir skolotājs, būs skolēni – nākamie grāmatsējēji.

“Mēs esam unikāli, esam kā dinozauri, bet es ceru, ka mēs būsim tie dinozauri, kuri izdzīvos,”

izstādes svinīgajā atklāšanā pauda viena no atbraukušajām viešņām.

Viņa norādīja, ka amats ir viens no veidiem, kā palīdzēt depresijā nokļuvušiem cilvēkiem. Tiem, kuri ir izdeguši savās “teorētiskajās” profesijās, kurās neredz taustāmu rezultātu savam darbam. Un praktiska darbošanās spēj palīdzēt arī šādās reizēs.

Jāatzīmē, ka no 2021. līdz 2025. gadam Latvijā tiek atzīmēta latviešu grāmatniecības piecsimtgade.

1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski, un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.