It kā pandēmijas nemaz nebūtu bijis, vērojot augstvērtīgos priekšnesumus, vērtēja žūrijas pārstāve Annika Andersone, priecājoties, ka dejotāji atkal ir ierindā.

No emocijām – zosāda

Dejotāji, kas ieradušies no Talsiem, Rojas, Kandavas, Ventspils, Priekules, Kalētiem, Medzes, un arī kupls skaits liepājnieku startēja Kurzemes novada mūsdienu deju radošajā konkursā.

To organizēja Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC).

Konkurss norisinājās divās daļās.

Pirmie dejoja B grupas dejotāji – tie, kuriem deju pieredze sniedzas līdz diviem gadiem, savukārt pēc tam uzstājās A grupas pārstāvji.

Konkurss ilga vairākas stundas, un, kamēr vieni atradās uz skatuves, tikmēr pārējie varēja vēl atkārtot deju soļus vai arī vērot notiekošo, ja lielais notikums – atrādīšanās žūrijai – jau aiz muguras.

“Bija liels satraukums, jo šis ir pirmais konkurss šosezon,”

atzina Annija un Jana, mūsdienu deju studijas “Dzintari” dejotājas.

Bet vienalga sajūtas bijušas fantastiskas. “Kad visas kopā stāvējām aizkulisēs, bija priecīga sajūta, cita citu uzmundrinājām, lai mums viss sanāktu. Saņēmāmies, izgājām un nodejojām. Dejošana mums sniedz lielu prieku. Mums tas patīk, un mēs to izbaudām.”

Meitenes vērojušas citu grupu priekšnesumus. “Tas ir interesanti,” atzina Annija,

“jo ieraugi, ko citi prot, iemācījušies. Ir triki, ko mēs nedarām. Dažas dejas skatoties, uzmetās zosāda, cik labi sanāk.”

Deju studijas “Extra” vadītāja Dina Bruže, noķerta pēc tam, kad priekšnesumi noslēgušies un žūrija devusies apspriesties, atzina, ka  emocijas ir pozitīvas.

“Mēs izdejojām iepriekšējā mācību gadā veidotās dejas pēdējo reizi. Bija patīkami atkal tās izjust, sajust, un patlaban jau taisām jaunus priekšnesumus. Mēs noteikti izbaudījām šo dienu, jo konkurss notiek pie mums, mājas vienmēr palīdz, atnākuši atbalstītāji.”

D. Bruže priecājās par atbraukušajiem viesiem, kas dažādo konkursu. “Mēs katrs esam ar savu rokrakstu un ar to atšķiramies. Bērni ir malači! Ir atsākuši dejot, kustēties, aug savā meistarībā un iet tālāk uz priekšu,” vērtēja studijas “Extra” vadītāja.

“Pagājušais gads mums bija atspēriens pēc pandēmijas, nu jau grupiņas ir pilnas, dejotāju daudz. Redzu, ka bērni atkal vēlas kustēties, izbaudīt skatuves pieredzi.”

Jāseko līdzi tendencēm

Konkursā horeogrāfi un deju kolektīvu vadītāji bija iesnieguši dejas dažādās kategorijās – laikmetīgā deja, modernā deja, hiphop deja.

Vērtēšanas komisijas sastāvā bija Elīna Gaitjukeviča, Maija Tjurjapina un A. Andersone, kas profesionāli novērtēja katru deju un noslēgumā apbalvoja kolektīvus ar dažādu pakāpju diplomiem un pateicībām.

Konkursā vērtēja dejas idejas oriģinalitāti, tehnisko izpildījumu, horeogrāfijas izteiksmes līdzekļu atbilstību idejai un māksliniecisko sniegumu kopumā.

Deju pedagoģe, horeogrāfe, VISC mūsdienu deju eksperte A. Andersone portālam liepajniekiem.lv pastāstīja, ka aptuveni pirms nedēļas līdzīga skate notikusi Daugavpilī, nu aizvadīta Liepājā, priekšā vēl Tukumā.

Esot ļoti interesanti vērot un salīdzināt – gan iespējas, gan tēmas, gan izaugsmi, gan izteiksmes līdzekļus, kā šobrīd dejo un par ko pašlaik domā horeogrāfi, veidojot dejas. “Kādas ir viņu idejas, kuras apskata, vai sajūtas, kuras ceļ gaismā tieši pēc pandēmijas,” viņa sacīja.

“Salīdzinot to, kā dejojām pirms pandēmijas un ko esam iespējuši tagad, manas pārdomas ir – ka pandēmija it kā nebūtu bijusi.

Ja pagājušā gada izskaņā konkursos un skatēs vēl bija jūtams šis pārtraukums – gan fiziski, gan arī emocionāli dejotājiem bija grūti savākties, būt klātesošiem un spēcīgiem, tad šobrīd šādas sajūtas nav nemaz.”

Vairāki kolektīvi Liepājā parādījuši, ka ir cēluši savu latiņu un izvirzītajam mērķim pietuvojušies vai jau to sasnieguši.

“Bija ļoti laba sajūta vērot to, ka kolektīvu vadītāju tēmas, par kurām viņi runāja caur deju, bija gaišas. Mazāk bija skumjo notikumu vai izjūtu, ciešanu izteiksmes kustībās, stāstos, emocionālas tiekšanās pēc kaut kā neaizsniedzama, sāpju. Šodien bija gaišas vibrācijas, daudz smaidu, krāsainu tēmu. Mums bija prieks tik kuplā skaitā redzēt pirmsskolas bērnus.

Tas nozīmē, ka jaunā paaudze aug un savu ikdienu, brīvo laiku pavada dejā.

Liepājā spēcīgi izceļas kolektīvi, kuri ļoti nopietni pievēršas dejai un velta tam daudz laika. Redzams, ka aktīvi nodarbojas gan ar akrobātiku, gan klasisko deju, un tas ir jūtams tehniskajā izpildījumā.”

Konkursa laikā horeogrāfi saņēma arī ieteikumus no žūrijas, kas būtu uzlabojams.

“Es aicināju domāt par mūzikas izvēli, jo reizēm skanēja dziesmas, kuras ir populāras, bet ne vienmēr ataino un palīdz stāstīt stāstu, par ko izveidota horeogrāfija. Vēl aicināju horeogrāfus piedalīties dažādās meistarklasēs, kursos, meklēt papildu zināšanas. Mūsdienu deja pieprasa, lai būtu inovācijas, un tas nozīmē, ka ir jāseko līdzi tendencēm un tās jāievieš savā kolektīvā,” norādīja A. Andersone.

Uzziņai

Konkursā bija pavisam astoņas augstākās pakāpes, piecas ieguva liepājnieki:

• LBJC deju studija “Dzirkstelīte” ar deju “Kad nevar klusēt”, horeogrāfe Marina Zuntnere;
• LBJC deju studija “Dzintari” ar dejām “Šajā vietā bailīgi” un “Pelnrušķītes”, horeogrāfe Monta Sprūde;
• LBJC deju studija “Dzintari” ar deju “Nemiers”, horeogrāfe Karīna Elizabete Lase;
• deju studija “Extra” ar deju “Noslēgtā sirds”, horeogrāfe Dina Bruže.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.