liepajniekiem.lv
Ar ukraiņu dvēseli
Izstādes centrā bija novietots plakāts ar aicinājumu ziedot bērniem un zem tā skaitlis “503”. “Viens no iemesliem, kāpēc sāku darbu pie izstādes, ir šie skaitļi,” norādīja V. Lapšovs.
Pēc oficiāliem datiem, tieši tik daudz bērnu līdz 5. oktobrim gājuši bojā Ukrainā Krievijas izraisītā postošā kara dēļ.
“Sirds asiņo, kad esmu spiests šos skaitļus mainīt. Es vēlētos, lai tie nekad nemainās, bet mēs saprotam, ka upuru ir daudz vairāk.
Katram ukrainim ir jādara maksimāli daudz, lai saglabātu katra iedzīvotāja un bērna dzīvību,” pauda V. Lapšovs.
Vēlāk portālam liepajniekiem.lv viņš atklāja, ka, uzsākot izstādes tūri septembra otrajā sestdienā, oficiālie dati vēstījuši, ka karā Ukrainā nogalināti 496 bērni. Diemžēl šis skaitlis palielinās katru nedēļu.
Bojā gājušo bērnu dvēseles izstādē simbolizēja elektroniskās svecītes, kas bija novietotas zem mākslinieka darbiem.
V. Lapšovs jau kopš 2014. gada aktīvi iesaistījies brīvprātīgajā darbā, sniedzot palīdzību ukraiņiem Krievijas izraisītā kara laikā. Viņš ir arī sabiedriskās organizācijas “Jaunais Ukrainas ceļš” vadītājs.
Kopā ar draugiem un brīvprātīgajiem vairākkārt piegādājis automašīnas, aizsarglīdzekļus un munīciju Ukrainas karavīriem frontes līnijās, sniedzis humāno palīdzību civiliedzīvotājiem, kā arī pastāvīgi palīdz ievainotajiem karavīriem slimnīcās.
“Parastā dzīvē es neesmu mākslinieks, bet gan IT speciālists, drīzāk varbūt radoša personība.
Es ģenerēju idejas un cenšos tās īstenot. Kopš Krievijas invāzijas pirmās dienas Ukrainā es kļuvu par brīvprātīgo. Pie manis mājās ieradās ukraiņi no dažādām vietām, kur notika karadarbība. Pēc tam es šos cilvēkus nogādāju līdz robežai, lai viņi tālāk varētu nokļūt Polijā, Lietuvā, arī Latvijā un Igaunijā,” stāsta mākslinieks.
Bēgļu tēls – sievietes ar bērniem, sirmgalvji, invalīdi – viņu pamudinājis radīt attēlus unikālā tehnikā, ko mākslinieks dēvē par “4D”.
Katrā no saviem darbiem viņš centies ieguldīt ukraiņu dvēseli, paužot cerību, ka izstādes apmeklētāji to saskatīs.
Paša izaicinājums
V. Lapšova veidoto izstādi jau apskatījuši cilvēki dažādās valstīs un pilsētās. Izstādi viņš dēvē par savu personīgo izaicinājumu – no valsts uz valsti, no pilsētas uz pilsētu darbus viņš ved pats savā automašīnā.
Pats arī plāno maršrutu, meklē izstāžu telpas un visus izdevums sedz no savas kabatas.
“Grafiks ir ļoti blīvs,” – to, kāpēc izstāde ilgst tikai vienu dienu, skaidro mākslinieks, papildinot, ka vienas dienas laikā paguvis pabūt trīs valstīs – no Tallinas nokļūt līdz Helsinkiem, no Somijas galvaspilsētas devies atpakaļ uz Tallinu, tad uz Rīgu, kur vakarā notikusi izstāde. No Liepājas viņš tālāk devās uz Paņevežu Lietuvā.
Mākslinieka mērķis ir, lai šos darbus redz pēc iespējas vairāk cilvēku pasaulē.
Liepājā bija aplūkojami 20 darbi, kas V. Lapšova par darbnīcu pārveidotajā garāžā tapuši no nelieliem koka kubiņiem. “Iepriekš tie bija ieroči, kas iznīcināja un veica genocīdu Ukrainā” – sacīja V. Lapšovs, kurš uz Liepāju bija atvedis arī koka tabureti, kas atrasta Krievijas tankā.
Koka kubiņos pārstrādātas kastes, kurās glabājās Krievijas armijas lādiņi un raķetes. Kastes mākslinieks sagriezis sīkos kubiņos, un katrs viņa veidotais darbs sastāv no pusotra tūkstoša koka klucīšiem.
Kastes mākslinieks ieguvis Bahmutā, Černobajivkā, Hersonā, Bučā un citās vietās Ukrainā, kur nāvi un iznīcību nesusi Krievijas armija.
Par saviem darbiem mākslinieks saņēmis goda rakstu, jo sasniedzis rekordu – tā esot Ukrainā un pasaulē pirmā izstāde, kurā eksponēti darbi ar stereoskopisku efektu, un to tapšanā izmantoti vairāk nekā 30 tūkstoši koka klucīšu.
Ja attēlus aplūko ļoti tuvu, tad var saskatīt tikai pikseļus, kādi ir arī Ukrainas armijas formastērpā.
Mudina darīt labus darbus
Mūsu pilsētā izstāde bija aplūkojama, pateicoties biedrības ”Tabitas sirds” sadarbībai ar organizāciju ”Подільська громада”, to atbalstījusi arī Liepājas pašvaldība un ”Lielā dzintara” vadība.
Pirms izstādes atklāšanas katru no mākslinieka darbiem sedza kādas valsts karogs – Ukrainas, Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.
Tās ir valstis, kas Ukrainai sniegušas palīdzību un atbalstu, skaidro izstādes autors, piebilstot, ka šīm valstīm viņš gatavs teikt “paldies” katru dienu.
Vairums stāstu, varoņu un attēlu, ko mākslinieks iekļāvis savos darbos, tiem, kas seko līdzi notikumiem Ukrainā, nav sveši –
tie emocionāli satricinājuši, aizkustinājuši, saraudinājuši daudzus cilvēkus pasaulē.
Piemēram, mazais raudošais ukraiņu zēns pie Polijas robežas kara pirmajās dienās, suns, kurš izglābts plūdos pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja sabrukšanas, ar ķepam apskāvis sava glābēja kāju, bojā gājusī Ukrainas lidotāju komanda, kura tika nodēvēta par “Kijivas spoku”, ukraiņu iznīcinātāja pilota Vadima Vorošilova ar segvārdu “Karaja” portrets, Ukrainas bruņoto spēku specvienības ”Da Vinči vilki” komandiera Dmitro Kocjubailo, iesaukta par ”Da Vinči”, ģīmetne, iebrucēju iznīcinātā pasaulē lielākā transportlidmašīna “Mriya”, bumbu sagrautais Mariupoles drāmas teātris.
Tāpat no daudziem kubiņiem tapis dziedošās mediķes, Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāves Katerinas Poliščukas ar iesauku “Ptaška” portrets, ko mākslinieks nodēvējis par “ukraiņu Monu Lizu”, iemūžināts ukraiņu robežsargs, slavenās frāzes “Krievijas karakuģi, ej…” autors Romāns Gribovs, Oleksandrs Macijevskis, kuru Krievijas karavīri nošāva pēc tam, kad viņš bija izteicis vārdus “Slava Ukrainai!” un citi ukraiņu varoņi.
Arī V. Lapšova brāļi un radinieki šobrīd atrodas frontē. Stāstot par to, māksliniekam acīs sariesās asaras. Viņš sanākušos mudināja darīt labus darbus, paužot pārliecība, ka “mēs ar katru dienu esam soli tuvāk uzvarai”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.