Izstādē aplūkojami tekstilmākslinieka lielformāta šķiedras mākslas objekti, kas pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespēja pārliecinoši radoši izvērsties nākotnē.

Egila Rozenberga personālizstādes “Transfigurācija” nosaukumu var skaidrot trejādi. Pirmkārt, tas asociējas ar Bībeles teiku par Kristus apskaidrošanu, otrkārt, apzīmē sajūsmas pilnas, cildinošas pārmaiņas, bet, treškārt, ārējās formas maiņu – metamorfozi.

Trešais skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968. gadā ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.

Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd”, kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām.

Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem.

Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies,

un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos teikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”

Apzināta virzība uz mākslu sākās 1958. gadā, iestājoties Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Savukārt, lai būtu brīvs no dogmatiskiem aizspriedumiem, Egils Rozenbergs 1966. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, kur profesora Rūdolfa Heimrāta vadībā guva iespēju veidot individuāli novatorisku radošo rokrakstu.

Taču tikai Ermitāžā, pirmo reizi redzot seno franču gobelēnu izstādi, viņš izjuta spēcīgu vēlēšanos pievērsties tekstilmākslai. Tomēr jaunais mākslinieks sekoja tikai pamatidejai, savās lielformāta figurālajās kompozīcijās izsakot oriģinālu, vīrišķīgi robustu un ekspresīvu izteiksmību.

Savukārt 20. gadsimta 90. gados iezīmējās nākamais pārmaiņu cikls, kas iemūžināja romantisko, vienmēr mainīgo jūras bezgalības tēlu.

Šodien savā mākslā Egils Rozenbergs turpina meklēt jaunus materiālus, jaunas formas, tagadējā un aizejošā laika zīmes.

Aužot ar poliesteru un polipropilēnu, kuri veiksmīgi kombinējas ar naturālajām šķiedrām, Egils Rozenbergs vēlas pierādīt, ka pārejas periods uz sintētiskiem materiāliem ir likumsakarīgs un pareizs.

Labi vai slikti, bet jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, un tās ir jāizmanto kā sava laikmeta raksturojums.

Egila Rozenberga tekstilmākslas darbi atrodas gan dažādu valstu muzejos, gan arī privātkolekcijās ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Vācijā, Francijā, Čehijas Republikā, Latvijā u.c.

Mākslinieka talants un daiļrade ir īpaši novērtēta Francijā. Viņa radošā darba divas skices īstenotas lielformāta gobelēnos Francijā, divās no vēsturiski slavenajām gobelēnu aušanas manufaktūrām – “La Manufacture des Gobelins” Parīzē un “La Manufacture des Beauvais” Bovē pilsētā.

20. gadsimtā šajās darbnīcās tika izaustas tādu pasaulslavenu mākslinieku, kā Marka Šagāla (Marc Chagall), Pablo Pikaso (Pablo Picasso), Anrī Matisa (Henri Matisse), Huana Miro (Joan Miro) un, protams, slavenā franču gobelēna meistara Žana Lirsā (Jean Lurcat) skices.

Egils Rozenbergs ir pirmais Baltijas valstu mākslinieks, kura darbi atrodas La Mobilier National kolekcijā līdzās jau iepriekš minēto slavenību darbiem.

Egila Rozenberga gobelēnu izstāde “Transfigurācija” Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, būs aplūkojama līdz 2024. gada 21. janvārim.