Godalgu ziņā Saldus novads nav tipiska pašvaldība, jo Latvijā vien dažas prēmē sasniegumus šaurā jomā, tādā veidā godinot ievērojama novadnieka piemiņu.

Jelgavas pašvaldība māksliniekiem un mākslas studentiem reizi trijos gados rīko Ģederta Eliasa konkursu un uzvarētājam pasniedz medaļu un piešķir 3000 eiro.

Saldus novads reizi piecos gados pasniedz Edgara Dunsdorfa prēmiju pētniekam, bet Jaņa Rozentāla prēmiju – māksliniekam. 

Dažām Latvijas pašvaldībām prēmijas ir bez sasaites ar konkrētu novadnieku, toties laureāta sasniegumiem jāsniedzas pāri lokālām robežām.

Šāda iezīme saskatāma Liepājas Kultūras balvai, Jūrmala prēmē savus kultūrvēsturisko ēku īpašniekus un valdītājus par starptautiskiem standartiem pakļauta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Publiska informācija liecina, ka Latvijas pašvaldību prestižākais apbalvojums ir “Goda pilsonis”, savukārt apbalvojumu hierarhijas virsotnē visbiežāk ir “Gada cilvēks”. 

Nesen Saldus novada pašvaldība E. Dunsdorfa prēmiju pārsaukusi par balvu. Jaunajā nolikumā uzsvērts, ka pretendentam nav obligāti jābūt Saldus novada iedzīvotājam.

Atklātajā konkursā vairs nevērtē sasniegumus pedagoģijā, bet tikai vēsturē –

konkursā drīkst piedalīties katrs, kam ir pētījums par tagadējā Saldus novadā iekļautu teritoriju, turklāt nav nozīmes, cik sen darbs tapis.

Konkursa administrators gan palicis iepriekšējais – sabiedrību un žūriju ar pretendentiem iepazīstinās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs.

Nolikumu pārrakstīja muzeja direktores vietniece Inna Kislina, tādēļ viņai vaicāju, kāpēc konkursa nosacījumi bija jāmaina un kāds labums no tā būtu jāgūst.

I. Kislina paskaidroja: Dunsdorfa prēmijas samērā garajā pastāvēšanā godināti daudzi cienījami laureāti un pretendenti;

diemžēl ir bijušas reizes, kad kandidātu izlase pagalam trūcīga, tādēļ bija pamatotas raizes nākotnē zaudēt prēmijas prestižu.

“Izmaiņas notikušas pašā laikā, jo Saldus novads vēlas vēl plašāku atpazīstamību. Muzejs piedāvā to iegūt, piesaistot vēsturē ieinteresētus cilvēkus. Viņi mums palīdzēs gan novadu izpētīt, gan popularizēt, jo par savu darbu pastāstīs ne tikai Saldus novada iedzīvotājiem,” direktores vietniece nešaubās.

Muzejs cer uz vairākiem augstvērtīgiem darbiem, jo pašam resursu pietiek tikai diviem pētījumiem gadā.

Katrs vēsturnieks izzina vienu tēmu, no svarīgākajiem faktiem un atziņām izveido izstādi, tai sameklē eksponātus.

Pēc katras izstādes autoram aptuveni 100 priekšmetu jāuzņem muzeja krājumā – skrupulozi jādokumentē mantas izcelsme, materiāls, pielietojums, agrākā īpašnieka dati u. tml.

Abiem vēstures speciālistiem darba pilnas rokas ar ikdienišķiem darbiem, turklāt norīkoti palīgā kolēģiem krājumā, citādi Saldus muzejs neizpildītu valsts prasību gadā Nacionālajā kultūras mantojuma katalogā reģistrēt konkrētu skaitu priekšmetu.

Direktores vietniece atzina, ka Saldus novadam netiek lūgts algot vēl kādu muzeja speciālistu, jo nacionālās ziņas signalizē par naudas trūkumu pašvaldībās.

Satraucoša aina paveras, piemēram, Talsu novadā, kur naudas trūkuma dēļ izšķīrās par 25 % sašaurināt katras iestādes kolektīvu, bet atlikušajam atalgojumu samazināt par 10 %.

“Mūsu situācija ir laba, jo Saldus novads naudas balvai atvēlējis vairāk nekā jebkad.

Mūsuprāt, nauda tiks iztērēta lietderīgi, jo Saldus novada cilvēkus vēsture interesē. To secinām pēc muzeja ierakstiem feisbukā – cilvēki ar tiem dalās un raksta komentārus.

Vēl ceram, ka Dunsdorfa prēmija vairos vēsturnieka profesijas popularitāti un prestižu Latvijā. Nosūtījām ziņu augstskolām, lai arī jaunajiem censoņiem dotu iespēju sevi pierādīt,” piebilda Inna Kislina.

“Esmu laimes bērns”

“Man dzīvē ir laimējies bez nekādiem manis paša nopelniem. Piedzimu svētdienā, un pēc latviešu tautas ticējuma esmu laimes bērns,” tā sava bagātā mūža nogalē sacīja Saldus Goda pilsonis, Latvijā ražīgākais un nopelniem bagātākais pētnieks Edgars Dunsdorfs (1904–2002).

Viņa padarīto vēsturnieks Ēvalds Mugurēvičs pielīdzina “zinātniska institūta vai liela autoru kolektīva veikumam”.

Bez trimdas latvieša grāmatām, tulkojumiem, mācību literatūras, rediģētiem darbiem, recenzijām un populārzinātniskajām publikācijām “nav iedomājama Latvijas vēstures vispusīga izpratne”.

Pateicoties viņa sameklētiem dokumentiem Rietumeiropas, Skandināvijas un Amerikas Savienoto Valstu arhīvos, Latvijas vēsturē balto lappušu ir krietni mazāk.

Izcilais profesors, tautsaimnieks un pētnieks piedzima meldera un privātskolotājas ģimenē Saldū.

Akadēmiskās karjeras izrāviens bijis gan starpkaru Latvijā, gan trimdā Austrālijā, strādājis par viesprofesoru universitātēs Kalifornijā, Stokholmā un Upsalā.

Jau jaunībā iemantoja kolēģu atzinību, jo, neraugoties uz vairākiem pašmācības gadiem, bijis erudīts, bet pētījumu secinājumos – oriģināls.

E. Dunsdorfa izstāstīta epizode no pirmās Krievijas vēstures stundas Saldus skolā liecina: viņš nekad nav bijies no neērtiem jautājumiem un spriedis kritiski.

Toreiz deviņus gadus vecais puika skolotājam jautājis: “Kā var izskaidrot, ka jebkura Krievijas cara valdīšanas laikā neviens nepamana jebkādus trūkumus, bet tie atklājas tikai nākošā cara valdīšanas laikā un tad jāizdara reformas?”

Pēc divdesmit intensīviem darba gadiem Melnburnas universitātē iecelts par Goda doktoru, 90. gados bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda biedrs (1990) un Latvijas Universitātes Goda doktors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.

Par viņa pēdējo darbu, 1995. gadā izdoto “Grāmatu par Saldu”, rakstīts šādi: “Tā uzlūkojama par izcilā vēsturnieka garajā darba mūžā uzkrāto zinātnisko atziņu apkopojumu uz Saldus novada vēstures fona.

Darbs liecina par E. Dunsdorfa plašo interešu loku, stāsta par daudzām paziņām un draugiem, kas viņam par godu sacerējuši dzejoļus un sakomponējuši mūziku.

“Grāmata par Saldu” ir lielisks paraugs tam, kā vajadzētu vākt, apkopot, analizēt un publicēt novadā rakstītos un nepierakstītos materiālus.”

Uzziņai

“Edgara Dunsdorfa balva 2024″

Saldus novada pašvaldības konkursā “Edgara Dunsdorfa balva 2024” drīkst pieteikties jebkurš profesionāls pētnieks, vēsturnieks, vēstures students un amatieris, ja tam ir oriģināls pētījums par Saldus novada politisko, administratīvo, sociālo, saimniecības vai kultūras vēsturi.

Darbs jāiesniedz līdz 30. septembrim.

20. novembrī uzvarētājam svinīgi pasniegs diplomu un naudas balvu – 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Vairāk informācijas – www.saldus.lv.