Svētdiena, 19. maijs Sibilla, Teika, Lita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pētera Pētersona klātbūtnes sajūta Liepājā

Pretrunīgas un izcilas personības, režisora, aktiera, dramaturga un tulkotāja Pētera Pētersona bagātajam mūžam veltītu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) izstādi “Pētera Pētersona sapņi un laiks” Liepājas teātra izrāžu apmeklētāji līdz 7. maijam var aplūkot Šampanieša zālē 3. stāvā.

Pētera Pētersona klātbūtnes sajūta Liepājā
"Paldies par ļoti jūtīgi un precīzi uztverto izstādes garu," Meldrai Usenko (no kreisās) un Antrai Mazūrai (no labās) saka Pētera Pētersona meita Kārina Pētersone. (Foto: Mārtiņš Gāliņš)
18.04.2024 07:45

liepajniekiem.lv

Izstādes atklāšanā viesojās P. Pētersona meita – tulkotāja, sabiedriski politiskā darbiniece – Kārina Pētersone, kā arī LNA ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra.

Pagājušajā gadā ar šīs izstādes izveidi atzīmēta P. Pētersona simtgade.

“Pie manis atnāca Meldra un Antra. Mēs tikāmies manā dzīvoklī, kur atvērām atvilktnes un atradām tur lielas bagātības. Klāt nāca tas, kas bija arhīvos.

Man ir skaisti, bet arī grūti redzēt to visu kopumā, tas uzjundī izjūtas un atmiņas,

jo ir pagājuši 25 gadi, kopš vecāki devās mūžībā, bet viņu klātbūtnes sajūta ir ļoti spēcīga vēl šodien. Man ir trīs bērni un daudzi mazbērni, bet, kad sanākam kopā, Runcis, kā viņu saucām ģimenē, vienmēr ir klātesošs,” atklāja meita.

P.  Pētersons (1923–1998) ir viens no spilgtākajiem latviešu teātra režisoriem, dramaturgs, teātra teorētiķis, kritiķis un tulkotājs.

Par leģendāriem latviešu teātra vēsturē kļuvuši iestudējumi Dailes un Jaunatnes teātrī. Viņa radītais dzejas teātris un leģendārā izrāde “Spēlē, Spēlmani!” ierakstīti Latvijas kultūras kanonā.

Liepājas teātra valdes loceklis Valters Sīlis atzīmēja, ka, stājoties šai amatā, domājis ne tikai par teātra nākotni, bet arī vēlējies, lai cilvēki notvertu mirkļus un atcerētos, kāda bijusi šī gaistošā māksla.

“Ziņa no Latvijas Nacionālā arhīva likās kā dāvana Liepājas teātrim – pastāstīt par ļoti nozīmīgu personību Latvijas teātra mākslā,”

viņš teica.

K. Pētersone norādīja, ka izstāde pastāstīs par to zelta paaudzi, kura savu spēka avotu smēlās neatkarīgās Latvijas divdesmit gados.

Viens no P. Pētersona tuvākajiem bērnības draugiem bija Oļģerts Kroders, kurš vēlāk radījis veselu laikmetu Liepājas teātrī.

Meitai saglabājusies dāvana tēva māsai 1926. gadā – pasaku grāmata ar ierakstu “Anniņai piecu gadu dzimšanas dienā no Olīša”.

Brīvvalsts laikā gūtā labā izglītība, svešvalodu zināšanas ļāva šai paaudzei ienest aktuālas rietumu vēsmas padomju laika teātrī.

P. Pētersons mēģināja izvairīties no iesaukšanas vācu armijā, tāpēc nonāca koncentrācijas nometnē Liepājas cietuma barakā.

“Kad beidzās karš, viņš no tās iznāca, ar savu garo augumu un lielajiem kauliem sverot tikai 45 kilogramus,”

atklāja meita.

Viens no skaistākajiem periodiem P. Pētersonam bijis atmodas laiks, kad viņš bija režisors tautas manifestācijai Mežaparkā un pirmajiem Dziesmu svētkiem brīvajā Latvijā 1990. gadā.

Izstādē ir arī fotogrāfijas no viņa veidotajām Dzejas dienām Liepājā 1988. gadā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz