Izstādes atklāšanā viesojās P. Pētersona meita – tulkotāja, sabiedriski politiskā darbiniece – Kārina Pētersone, kā arī LNA ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra.

Pagājušajā gadā ar šīs izstādes izveidi atzīmēta P. Pētersona simtgade.

“Pie manis atnāca Meldra un Antra. Mēs tikāmies manā dzīvoklī, kur atvērām atvilktnes un atradām tur lielas bagātības. Klāt nāca tas, kas bija arhīvos.

Man ir skaisti, bet arī grūti redzēt to visu kopumā, tas uzjundī izjūtas un atmiņas,

jo ir pagājuši 25 gadi, kopš vecāki devās mūžībā, bet viņu klātbūtnes sajūta ir ļoti spēcīga vēl šodien. Man ir trīs bērni un daudzi mazbērni, bet, kad sanākam kopā, Runcis, kā viņu saucām ģimenē, vienmēr ir klātesošs,” atklāja meita.

P.  Pētersons (1923–1998) ir viens no spilgtākajiem latviešu teātra režisoriem, dramaturgs, teātra teorētiķis, kritiķis un tulkotājs.

Par leģendāriem latviešu teātra vēsturē kļuvuši iestudējumi Dailes un Jaunatnes teātrī. Viņa radītais dzejas teātris un leģendārā izrāde “Spēlē, Spēlmani!” ierakstīti Latvijas kultūras kanonā.

Liepājas teātra valdes loceklis Valters Sīlis atzīmēja, ka, stājoties šai amatā, domājis ne tikai par teātra nākotni, bet arī vēlējies, lai cilvēki notvertu mirkļus un atcerētos, kāda bijusi šī gaistošā māksla.

“Ziņa no Latvijas Nacionālā arhīva likās kā dāvana Liepājas teātrim – pastāstīt par ļoti nozīmīgu personību Latvijas teātra mākslā,”

viņš teica.

K. Pētersone norādīja, ka izstāde pastāstīs par to zelta paaudzi, kura savu spēka avotu smēlās neatkarīgās Latvijas divdesmit gados.

Viens no P. Pētersona tuvākajiem bērnības draugiem bija Oļģerts Kroders, kurš vēlāk radījis veselu laikmetu Liepājas teātrī.

Meitai saglabājusies dāvana tēva māsai 1926. gadā – pasaku grāmata ar ierakstu “Anniņai piecu gadu dzimšanas dienā no Olīša”.

Brīvvalsts laikā gūtā labā izglītība, svešvalodu zināšanas ļāva šai paaudzei ienest aktuālas rietumu vēsmas padomju laika teātrī.

P. Pētersons mēģināja izvairīties no iesaukšanas vācu armijā, tāpēc nonāca koncentrācijas nometnē Liepājas cietuma barakā.

“Kad beidzās karš, viņš no tās iznāca, ar savu garo augumu un lielajiem kauliem sverot tikai 45 kilogramus,”

atklāja meita.

Viens no skaistākajiem periodiem P. Pētersonam bijis atmodas laiks, kad viņš bija režisors tautas manifestācijai Mežaparkā un pirmajiem Dziesmu svētkiem brīvajā Latvijā 1990. gadā.

Izstādē ir arī fotogrāfijas no viņa veidotajām Dzejas dienām Liepājā 1988. gadā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.