Tiesa norādīja, ka izteiksmes brīvību var ierobežot noteiktos gadījumos, piemēram, ja pārkāpj aizliegumu paust aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību.

Tostarp Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 7. punkts paredz programmas veidošanas ierobežojumu, proti, programmā nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.

Tiesa informē, ka NEPLP bija uzsākusi pret pieteicēju vairākus administratīvo pārkāpumu procesus. Šajā lietā centrālais pārkāpums saistīts ar 2022. gada 1. decembra raidījumu, kur “Doždj” žurnālists izplatīja informāciju par apstākļiem, kādos dzīvo Krievijas mobilizētās personas, kā arī minēja, ka daudziem karavīriem varēja palīdzēt ar aprīkojumu un vienkārši ar elementārām ērtībām frontē.

Tiesa norāda, ka jāņem vērā, ka Krievija gan ar starptautiskiem, gan Latvijas lēmumiem ir atzīta par agresorvalsti.

Aicinājums atbalstīt agresorvalsts bruņotos spēkus apdraud Latvijas drošību, proti, Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, kas uzsākusi bruņotu konfliktu, iebrūkot citā neatkarīgā valstī Ukrainā. “Doždj” ir guvusi plašu atzinību kā Krievijas neatkarīgais medijs, tomēr tas ir tikai viens aspekts.

Tiesa uzsver, ka konkrētajā lietā runa ir par raidījumu, kurā izteikts aicinājums atbalstīt, arī materiāli Krievijas bruņotos spēkus, par ko Latvijā draud kriminālatbildība. Šādam izteikumam ir nozīme Latvijas ģeopolitiskajā un vēsturiskajā kontekstā.

Sniegtā informācija ir jāvērtē no Latvijas auditorijas skatu punkta – vai pieteicējas sniegtā informācija sader ar demokrātiskas valsts ideju, vārda brīvību un sabiedrības interesēm un šajā gadījumā atbilde ir noliedzoša, skaidro tiesā.

Vērtējumā, vai pārkāpums ir būtisks un tā dēļ anulējama licence, tiesa ņēma vērā, ka pret pieteicēju ir ierosinātas citas administratīvā pārkāpuma lietas.

Proti, lieta par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu, par ko vēl norit tiesvedība. Vēl cita lieta – par to, ka pieteicēja raidījumos Krievijas armiju dēvēja par “mūsu armiju”, kas varēja radīt priekšstatu, ka Krievijas bruņotie spēki ir vienoti ar Latvijas bruņotiem spēkiem; kā arī Krimas pussalas iezīmēšanas Krievijas Federācijas sastāvdaļā, kas ir nepatiesa informācija. Tādējādi tika sniegta neobjektīva un neprecīza informācija.

Šiem pārkāpumiem bija nozīme, veicot samērīguma izvērtējumu, tie summējas, tādēļ atļaujas anulēšana bija piemērotākais risinājums, atzīmē tiesā.

Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sagatavošanas dienas.

“Doždj” advokāte Agnese Osīte Ābola aģentūrai LETA pauda, ka patlaban vēl nav zināms, vai lēmums tiks pārsūdzēts. Kompānija ar tiesas lēmumu ir iepazinusies un notiek turpmāko darbību izsvēršana.

Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka tiesa ir atzinusi NEPLP lēmumu par pamatotu un tiesisku. NEPLP ne brīdi nešaubījās par to, ka spriedums būs šāds, taču vēlas uzsvērt, ka tajā atrodamas vairākas būtiskas atziņas, kas nākotnē būtiski palīdzēs stiprināt Latvijas informatīvo telpu, piebilda Āboliņš.

Tiesa secinājusi, ka lēmums bija visatbilstošākais, lai novērstu valsts un sabiedrisko interešu apdraudējumu. Būtībā secināts, ka NEPLP, konstatējot draudus valsts drošībai, nevarēja rīkoties citādi, noradīja Āboliņš.

“”TV Rain” lēmumu var pārsūdzēt, bet vienlaikus ir jautājums, vai visi demokrātijas un tiesiskas Latvijas ienaidnieki, kas starptautiski nomelnoja un apmeloja Latviju, rīkosies tikpat aktīvi, atsaucot izplatītos melus,” uzsvēra NEPLP vadītājs.