Grobiņniece Līvija Sproģe uzskata, ka ļaudis ir pārāk pieķērušies iemīļotajām gailenēm un baravikām un tāpēc daudz ko gardu palaiž garām.

Viņa jokojot saka, ka mežā dzimusi un augusi, tāpēc arī mīlot pa to klīst. Sieviete atzīst, ka beidzamā laikā sēnes ēd mazāk, jo lieto medikamentus kuņģa darbības uzlabošanai. Sēnes kuņģim grūti pārstrādāt.

Taču sēņot viņa iet tāpat kā agrāk un salasīto atdod tiem, kas gatavi ņemt.

“Mani vairāk interesē kaut kādi retumi. Ne tik daudz ēšanas, cik piedzīvojuma dēļ mežā brienu.”

Grobiņniece atzīst, ka viņai tīk izjust sēņu īsto garšu, tāpēc, tās gatavojot, garšvielas izmanto pavisam maz.

Aktīvā sēņotāja arī piebilst, ka pazīstot daudzus, kas neko vairāk par gailenēm neuzdrošinās ēst. Viņasprāt, garšīgas ir arī citas sēnes, piemēram, pūpēdis, lielā dižsardzene, rudmiese.

“Nekādu īpašu recepšu man nav. Primārais jau ir to sēni izgaršot, bet vajag labu pannu, kurā var cept bez liekām taukvielām. Minimāli iesmērē ar sviestiņu. Es pūpēdi sagriežu ripiņās un no abām pusēm nedaudz apcepu mazā sviesta pikucī. Mazliet uzkaisu sāli, var ņemt labo jūras sāli, un viss.

Tā var izgaršot, kāda tā sēne ir patiesībā, kā tā garšo bez nekā cita,”

pastāsta L. Sproģe.

Pūpēdi var arī apcept, iepriekš apviļājot olā, un pievienot citam ēdienam pēc paša ieskatiem, iedrošina grobiņniece.

Ja pūpēdis patiešām liels, tad viņa to sadala porcijās un daļu sasaldē. Kad sakārojas, atliek vien atkausēt.

“Var likt uz sviestmaizēm, var izmantot kā piedevu salātos. Garšīgi ir dažādos veidos. Kamēr pūpēdis nav palicis melns, to var droši ēst. Citi lielos pūpēžus griež kubiņos un apcep, bet man tad ir tāda sajūta, it kā ēstu sēņu zefīru,” viņa smaidot saka.

Pašai vislabāk garšo mazie pūpēži – aptuveni divu dūru lielumā. Mazākas un jaunākas sēnes vienmēr ir garšīgākas, viņa ir pārliecināta. Tāpat esot arī ar sērpiepi.

“Jo tā sēne ir tuvāk pie koksnes, jo sausāka, kokaināka, un tad arī garša nav diez ko laba.

Sēņojot galvenais ir neaizrauties ar vecajām, garšu zaudējušajām.”

L. Sproģe atzīst, ka virtuvē nemīl eksperimentēt, tāpēc lielākoties visas sēnes gatavo pēc viena principa.

“Arī rudmiesīti uzcep ar sālīti, sēne vēl sasulojas, un tad to buljoniņu var padzert. Rudmiese ir ārkārtīgi garšīga sēne, arī kuņģim vieglāk pārstrādājama. Nav ne jāvāra, ne kaut kā īpaši jādarās.

Vēl reti sastopama, bet garšīga ir saldā krimilde, kuru pavisam ātri, kādu minūti, no abām pusēm apcep, uzkaisot sāli. Iznāk gluži kā karbonāde! Ja apceps olā, būs ideāla falšā karbonāde.”

Grobiņniece iesaka sēnes ne tikai saldēt, bet arī kaltēt un pēc tam samalt pulverī, ko var bērt klāt citiem ēdieniem vai zupās.

Pati kaltē gailenes, sekstainās gailenes un rudens taurenes, bet kaltēt var arī citas sēnes.

Receptes

Sēņu tarte

Vajadzēs: sviestu 175 g un vēl atsevišķi 2 ēd.k., 300 g pilngraudu miltu, nedaudz timiāna, 600 g jauktu notīrītu un sagrieztu sēņu, vienu mazu, smalki sagrieztu sīpolu, 125 g mīkstā siera, nedaudz sasmalcinātu maurloku, 2 sasmalcinātas ķiploka daiviņas un vienu olu, kas jāsakuļ glazūrai.

Vispirms kopā samaisa 175 g sviesta, miltus, timiānu un šķipsniņu sāls. Vislabāk izmantot virtuves kombainu, bet derēs arī rokas mikseris.

Sastāvdaļas jāmaisa, līdz mīkla sāk lipt kopā. Tad pievieno divas trīs ēdamkarotes auksta ūdens un vēlreiz mīca, līdz mīkla saveļas bumbiņā. To aptin un atdzesē 20 minūtes.

Pa to laiku pannā uzkarsē 2 ēdamkarotes sviesta un apcep sēnes kopā ar sīpoliem, līdz sēnes kļūst mīkstas un nedaudz zeltainas (apm. 10 minūtes), tad pannu noņem no uguns. Sēnēm pēc izvēles var pievienot garšvielas.

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 220 grādiem. Vēlams uzkarsēt arī cepešpannu, kurā taps tarte.

Mīksto sieru sakuļ ar daļu no maurlokiem, atlikušo timiānu un ķiploku, pievieno garšvielas.

Tad ņem mīklu un izrullē starp divām cepampapīra loksnēm, veidojot taisnstūra formu monētas biezumā. Vajadzētu sanākt apmēram 30 x 40 cm lielam taisnstūrim.

Kad mīkla izrullēta, noņem augšējo cepampapīru un uz mīklas klāj mīkstā siera maisījumu, atstājot 5 cm malu.

Tad pāri mīkstajam sieram liek sēnes. Pēc tam uzloka visas četras malas tā, lai tās nedaudz pārklātu pildījumu. Mīklu apziež ar olu.

Izmantojot cepampapīru, tarti uzliek uz karstās plātes. Cep 35–40 minūtes, līdz mīkla ir gatava un kraukšķīga.

Pasniedzot pārkaisa ar atlikušajiem maurlokiem. Sāļo tarti var pasniegt kopā ar svaigiem salātiem.

Avots: bbcgoodfood.com

Sēnes želejā

Vajadzēs: baravikas, tomātus, smaržīgos piparus, ķiplokus, melnos piparus, lauru lapas, sāli, etiķi, cukuru un želatīnu.

Vispirms baravikas notīra, sagriež gabaliņos un izvāra. Gatavās sēnes aplej ar aukstu ūdeni, noskalo un tad notecina.

Šķēlītēs sagriež tomātus vai vienkārši izmanto ķirštomātus. To, cik daudz sēnēm želejā pievienot tomātus, katrs izvēlas pats. Tomātus var nelikt vispār vai tos aizstāt ar gurķiem un sīpoliem.

Notīra ķiplokus. Puslitra burkā liek 3 ķiploka daiviņas, 5 melno piparu graudus, 2 smaržīgos piparus, lauru lapu. Pēc tam tur kārto tomātus un baravikas.

Katrā burkā ieber 2 tējkarotes smalkā želatīna, rupjāku želatīnu vispirms uzbriedina. Pievieno 3 tējkarotes etiķa.

Tad uzvāra ūdeni – četrām puslitra burciņām nepieciešams viens litrs. Uz litru ūdens ņem ēdamkaroti sāls un divas ēdamkarotes cukura, izmaisa.

Kad sāls un cukurs izšķīdis, vārījumu pārlej sēnēm. Burkām uzliek vākus, bet tos neaizgriež. Liek ūdenī un pasterizē 25 minūtes.

Jāuzmana, lai temperatūra burkās nepārsniegtu 80 grādus. Pēc tam burkas aizvāko, patur otrādi 10 minūtes, atdzesē un noliek vēsā vietā. Ēd, kad sakārojas.

Avots: radio1.lv

Pūpēža pica

Vajadzēs: lielu pūpēdi, bet derēs arī mazāki pūpēži uzkodu lieluma picām. Vēl būs nepieciešama olīveļļa, tomātu mērce, žāvēts oregano, iecienītākās picas piedevas – šķiņķis, peperoni, salami, sīpoli, paprika, tomāti utt., rīvēts siers pēc izvēles, ieteicama mocarella.

Pūpēdi sagriež vairākās 1–2 cm biezās šķēlēs, kurām noņem ārējo miziņu. Katru šķēles pusi apsmērē ar olīveļļu.

Lai pūpēdi izmantotu par picas pamatni, šķēles vispirms ir jāapcep un kārtīgi jāizžāvē. To var darīt vairākos veidos – 30 minūtes cepot cepeškrāsnī 220 grādos vai apcepot katru pusi uz pannas nelielā eļļas daudzumā, līdz tās kļuvušas zeltaini brūnas.

Šajā gadījumā sēne pēc tam jāuzliek uz papīra dvieļa, lai nosusinātu lieko eļļu.

Šķēles vairākas dienas var uzglabāt ledusskapī, var arī sasaldēt noslēgtā maisiņā. Pēc tam tās nav nepieciešams atsaldēt – liek virsū piedevas un cep tāpat kā saldētās picas.

Apceptās un sausās šķēles var arī uzreiz likt uz cepešpannas.

Uz katras šķēles vienmērīgi uzziež plānu mērces kārtu, apkaisa ar oregano un pārklāj ar izvēlētajām picas piedevām. Nobeigumā pārkaisa ar sieru un cep 15–20 minūtes cepeškrāsnī, kas iepriekš uzkarsēta līdz 200 grādiem.

Avots: kitchenfrau.com

Uzziņai

– Ēdamās sēnes pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgas dārzeņiem, bet tajās ietilpst arī, piemēram, olbaltumvielas.

Sēnēs olbaltumvielu ir vairāk (2–9%) nekā kartupeļos, bietēs, burkānos un kāpostos. Tomēr organisms spēj no tām izmantot tikai 50–70%, jo sēņu šūnapvalki satur tādu vielu, kas kavē gremošanas sulas darbību.

– 100 gramos sēņu ir apmēram 22–90 kilokalorijas. Daļēji tas ir labi, jo, ieturot diētu, nav jāuztraucas par pārmērīgi lielu kaloriju daudzumu.

Tomēr, tā kā tas ir samērā smags ēdiens un sāta sajūta rodas ātri, šādi var netikt nodrošināts pietiekams enerģijas daudzums.

– Sēnēs ir arī B, D un PP grupas vitamīni, kā arī minerālvielas – kalcijs, fosfors, dzelzs. Ar uzturvielām un vitamīniem bagātākās ir sēņu cepurītes, mazāk to ir kātiņos.

Liels ekstraktvielu un aromātisko vielu daudzums uzlabo ēdiena garšu, kā arī veicina kuņģa un zarnu trakta sulu izdalīšanos un citu uzturlīdzekļu sagremošanu.

– Pēc salasīšanas sēnes tūlīt jānotīra un jāpārstrādā. Nevārītas sēnes drīkst glabāt tikai 24 stundas apmēram 10 grādu temperatūrā.

Svaigas sēnes ātri bojājas, jo satur 75–92% ūdens. Īpaši ātri bojājas sēnes, kas lasītas lietainā laikā.

– Ja sēnes vēlies saldēt, ieteicams tās iepriekš apcept, lai nepaliktu rūgtas. Gailenes pirms saldēšanas var noplaucēt.

Kaltētas sēnes zaudēs vismazāk uzturvielu no visiem uzglabāšanas veidiem.

Avots: rimi.lv