Intervija ar Jāņa Čakstes vidusskolas 1. klases audzinātāju Lanu Baltaviču.

– Vai jūtat, ka skolēniem vajag atelpu no mācībām?

– Jā, pauzīte ir vajadzīga. Bērni tomēr ir noguruši. Patlaban arī daudzi slimo. Tā ka atelpa veselībai nāks tikai par labu.

Ir bērni, kas turas līdz pēdējam, tādēļ brīvlaiks kādu brīdi mums visiem ir nepieciešams.

Lai uzņemtu spēkus, atjaunotos pēdējam mācību cēlienam.

Līdz mācību gada izskaņai paspēsim arī svinēt. Gatavosimies pilsētas dzimšanas dienai, kas šogad iekrīt skolas laikā.

– Vai vecāki ir gatavi tam, ka bērniem būs brīvas dienas?

– Nu jau tagad, pavasarī, 1. klases skolēnu vecāki zina un saprot, ko darīt. Rudenī, kad bija priekšā pats pirmais brīvlaiks, satraukuma bija vairāk, domājot, ko un kā darīt.

Daudzi piesaistīja vecvecākus, kas uzņēmās pieskatīšanas funkciju, jo pašiem vecākiem tomēr jāstrādā. Kāds apzināti ieplānoja atvaļinājumu, lai, piemēram, visi kopā dotos ceļojumā.

Situācijas ģimenē ir dažādas.

Vecāki labprāt izmanto nodarbību piedāvājumu, piemēram, Zinātnes un izglītības inovāciju centrā, Bērnu un jaunatnes centrā.

Ir reizes, kad skolām tiek atsūtīti piedāvājumi, un tad mēs informējam tālāk. Vecāki par to ir priecīgi. Taču šogad pavasarī piedāvājumu ir mazāk nekā citus gadus.  

– Vasarā ir pludmale, rotaļlaukumi, speciāli sastādīt programmu nav pat vajadzīgs.

– Esmu pamanījusi, ka uzņēmēji, piemēram, rotaļu istabu īpašnieki, pat pārplāno savu darbalaiku, pielāgojoties situācijai. Domāju, ka bērniem rotaļu telpas ļoti patīk.

Bet, kā ģimenes pavada brīvo laiku, ir stipri atkarīgs arī no laikapstākļiem.

Jo siltāks, jo vairāk dabā, brauc uz laukiem.

– Vai ar bērniem pirms lielajām brīvdienām pārrunāsiet drošības jautājumus?

– Jā, noteikti, to praktizēju pirms katra brīvlaika. Kas būtu aktuāls šoreiz, – piemēram, kā rīkoties, ja esi palicis mājās viens. Jo nu jau vecāki uzticas un uz kādu stundiņu izskrien, atstājot bērnus vienus.

Tad būtu svarīgi, lai viņi zina, kā rīkoties, ja pie durvīm piezvana svešs cilvēks, – ka nevajag uzreiz vērt vaļā.

Bērni ir gudri, saka, ka paskatītos pa “actiņu” vai vispirms sazinātos ar mammu vai tēti, jo daudziem bērniem ir pašiem savi mobilie telefoni.

Vēl mēs pārrunājam kaut vai tādu lietu, kā prast sev sasmērēt sviestmaizi, ja moka izsalkums.

– Vai būs mājasdarbi?

– Noteikti lasīšana. Brīvlaikā būs jāizlasa grāmatiņa un pēc tam klasē jāpastāsta.

Lasītprasme ir jātrenē visu laiku. Kad to netrenē, ir grūtāk.

Ir reizes, kad dodu uzdevumus, dodoties dabā. Jāierauga, piemēram, taurenītis vai mārīte, un darba lapā jāatzīmē.

Šādi mudinu bērnus izkustēties, lai nesēž tikai mājās un pie viedierīcēm, bet lai dodas svaigā gaisā. Un tad arī vecāki ir spiesti iziet ārā kopā ar bērniem.

Bērniem viedierīces patīk, ļoti ar tām aizraujas. Mēs tās mācību stundu un starpbrīžu laikā neizmantojam.

Bet, tiklīdz viņiem ir vaļa no skolas un neviens nestāv klāt, tad, jā, patīk paspēlēt spēlītes. Viņi tā iegrimst, ka neko apkārt sev vairs nemana un kļūst emocionāli uzvilktāki.