Intervija ar NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktoru Pāvelu Beļisovu.

– Pieteikšanās noslēgsies 14. martā. Kādi ir šā brīža secinājumi?

– Šī ir pieteikšanās pirmā kārta, bet mēs parasti to organizējam vairākās kārtās. Šogad esam iezīmējuši vismaz divas. Tādēļ, no vienas puses, neviens nezaudē, ja tomēr nepaspēs pieteikties līdz 14. martam.

Otro kārtu plānojam organizēt no 1. līdz 14. aprīlim.

Tomēr iesakām darba devējiem neatlikt pieteikšanos uz pēdējo brīdi, jo pieteikumus apstiprina iesniegšanas secībā.

Līdz ar to var gadīties, ka pieprasījums pēc valsts līdzfinansēto darba vietu izveides pārsniegs pasākumam pieejamo finansējumu.

11. martā jau bijām saņēmuši 371 darba devēja pieteikumu. Ja tos apstiprinās, tad tā jau būs aptuveni puse no paredzētajām darba vietām, attiecīgi darba vietas būs vairāk nekā 5000 skolēnu. Protams, pie nosacījuma, ja tās visas akceptēs.

Redzam, ka piedāvātais darba vietu klāsts ir ļoti plašs. Pārstāvētas gan dažādas profesijas, gan nozares.

– Iespēja strādāt būs skolēniem no 15 līdz 20 gadiem.

– Jā, piedalīsies šī vecuma skolēni, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Šī ir unikāla iespēja katram atklāt savu potenciālu.

Protams, mēs vienmēr arī uzsveram, ka pats vērtīgākais ir pieredze, ko skolēns iegūst, pat, ja šī pieredze ir negatīva.

Bet viennozīmīgi tā ir iespēja iegūt savā ziņā iedvesmu nākotnes karjerai un vienlaikus arī stiprināt saikni ar nākotnes vai jau esošo izglītību, ar darba tirgu.

Skolēnu nodarbinātībai vasarā esam atvēlējuši četrus miljonu eiro, kas nodrošinās iespēju piedalīties vairāk nekā 10 tūkstošiem skolēnu.

– Pieļauju, ka ne tikai pieredze jauniešiem ir svarīga, bet arī nopelnītais.

– Jā, un mēs no savas puses piedāvājam darba devējam dotāciju skolēna mēneša darba algai, kas ir 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Bet darba devējs, protams, var noteikt arī lielāku samaksu. Un praksē tā arī dažkārt notiek. Bet viss, protams, ir atkarīgs no konkrētā darba piedāvājuma.

– Vai NVA piedalās atlases procesā?

– Mēs atlasi nerīkojam un skolēnus uz konkrētajām darba vietām nenorīkojam. Šeit

ļaujam skolēniem izmēģināt reālo darba tirgu, tāpēc vienošanās ar darba devējiem viņi slēdz paši.

Mēs organizēsim atsevišķu skolēnu pieteikšanos dalībai šajā pasākumā un nodrošināsim ar informāciju par brīvajām darba vietām, kuras vēl no darba devēju pieteiktajām nav aizpildītas. Attiecīgi, izmantojot šo informāciju, skolēns varēs uzrunāt darba devēju un šīm vietām pieteikties.

Bet vienlaikus jāatzīmē, ka jau tagad skolēni var meklēt sev darba devēju un vienoties par darba attiecībām vasaras brīvlaikā.

– Kas attur uzņēmējus vēl vairāk iesaistīt jauniešus?

– Patiesībā ar katru gadu darba devēji aizvien vairāk izrāda interesi iesaistīties šī pasākuma īstenošanā un iesaistīt skolēnus savos uzņēmumos.

Pieredze darba devējam ir ļoti atšķirīga, bet apsveicami, ka tomēr katru gadu paplašinās kā darba devēju loks, tā arī piesakāmo darba vietu kvalitāte.

Proti, aizvien vairāk piesakās uzņēmumi ar intelektuāla darba saturu.

Piemēram, IT uzņēmumi. Viņi ļoti atzinīgi novērtē mūsu skolēnu spējas.

Protams, uz tādām darba vietām skolēnam ir arī grūtāk tikt, jo, kā jau darba tirgū, pretendējot uz augstāka līmeņa profesijām, tur ir arī lielāki konkursi un augstākas prasības pretendentiem. Šeit viss ir identiski.

Darba devēji nopietni testē skolēnus, kuriem piedāvā iespēju iepazīt uzņēmuma darba vidi.

– Kā uzņēmēji vērtē skolēnu nodarbinātības pasākumu?

– Ļoti dažādi. Tā kā tas ir vasaras brīvlaiks, citi darba devēji to veiksmīgi izmanto, lai nodrošinātu uzņēmuma funkcijas, ļaujot esošajiem darbiniekiem doties atvaļinājumā.

Citi gatavo sev nepieciešamos profesionāļus un mēģina potenciālos darbiniekus jau ievirzīt darba vietām. Citi savukārt rūpējas par nozari un, piedaloties pasākumā, skolēnus ar to iepazīstina, tādā veidā veicinot kopējo attīstību.

Protams, pieredze ir ļoti dažāda jau tā iemesla dēļ, ka mēs katrs esam atšķirīgs.

Arī jebkurš pieaugušais ir ar atšķirīgu sniegumu, un tāpat arī skolēni ir dažādi.

Ņemot vērā, ka tā tomēr ir pirmā darba pieredze, tad, protams, ir daudz kas atkarīgs no skolēna disciplīnas, iepriekšējās pieredzes, arī audzināšanas. Līdz ar to tas ir ļoti svarīgs posms, gatavojot cilvēku pieaugušā dzīvei.

– Vai nodarbinātības mērķis ir mudināt jauniešus ātrāk nonākt darba tirgū?

– Nē, nav mērķa mudināt skolēnu uzreiz pēc vidusskolas meklēt darbu. Vēlreiz gribu uzsvērt tieši pieredzes nozīmi. Skolēniem tā ir ļoti būtiska, jo var ietekmēt izvēli, piemēram, attiecībā uz to, vai iet tālāk mācīties.

Varbūt atsevišķos gadījums skolēnam pietiek ar vidējo izglītību un viņš var profesionāli attīstīties bez papildu izglītības, bet citam skolēnam attiecībā uz savas karjeras attīstības iespējām gūtā darba pieredze parāda pareizāko ceļu uz tālākas izglītības izvēli.

Mums ir zināmi gadījumi, ka darba attiecības, kas bija izmēģinātas šajā pasākumā, tiek turpinātas gan uzreiz pēc skolas, gan pēc tam, kad iegūta izglītība.

Skolēni atgriežas pie darba devēja jau citā saturā, citā kvalifikācijā un veido darba attiecības.

Līdz ar to šī pieredze ir ļoti svarīga. Un arī darba devējam. Jo tas savukārt parāda skolēnu kā personību, viņa spējas strādāt, un pēc tam jau attiecīgi ir vieglāk sadarboties darba attiecību posmā.

– Ko darīt, ja vecākiem šķiet, ka bērna darbavietā kaut kas nav kārtībā?

– Darba attiecības regulē Darba likums. Un visu šo kārtību uzrauga Valsts darba inspekcija. Bet par jebkādām novirzēm no normālām darba attiecībām noteikti vajag informēt arī NVA. Jo mēs esam tai skaitā tie, kas uzrauga kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu.

Ļoti svarīgi ir operatīvi ziņot, lai mēs varam attiecīgi reaģēt. Skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.

Uzziņai

Kādu atbalstu saņem darba devējs

1. Dotācija skolēna darba algai:

– 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli skolēna nostrādātajām stundām mēnesī;

– 100% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas skolēna ar invaliditāti darba algai proporcionāli skolēna nostrādātajām stundām mēnesī.

Darba devējs veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un izmaksā kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām.

2. Dotācija darba vadītājam:

– 10% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par skolēna darba vadīšanu;

– 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja vada darbu skolēnam ar invaliditāti;

– apmaksātu veselības pārbaudi līdz 50 eiro apmērā vienam skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm;

– skolēni tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietā;

– darba devējam ir iespēja saņemt konsultāciju par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu.

Avots: NVA