Intervija ar agrāko Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

– Arī šodien dzīvojam ļoti saspringtā laikā. Cik svarīga ir politiskā drosme izšķirīgos brīžos?

– Tā ir nepieciešama visu laiku, jo tikai politiskā drosme ļauj pieņemt lēmumus tad, kad tie jāpieņem. Jebkura izvairīšanās vai nobīšanās no lēmuma pieņemšanas nobremzē mūsu attīstību.

Katrs cilvēks, tauta un valsts visu laiku attīstās, jautājums ir tikai: cik ātri? To nosaka politisko cilvēku drosme pieņemt lēmumus. Vispirms saskatīt problēmas un tad izlemt par to risināšanu.

Problēmas būs vienmēr, un šobrīd galvenais uzdevums mums tomēr ir atcerēties šo 4. maiju, kad bija skaidrs mērķis, par kuru cilvēki arī nobalsoja.

Tas pats jādara arī šodien.

Interfronte jau nekur nav pazudusi – tepat vien mūsu sabiedrībā tā ir. Līdz ar to atslābt, dzīvot ar pārliecību, ka ne par ko mums nav jāuztraucas, ka vairāk varam atļauties strīdēties savā starpā, mēs nevaram. Mums tomēr jābūt ļoti vienotiem.

Ik pa brīdim atslābt ir normāli un cilvēciski, jo katram ir savas ikdienas rūpes un ne vienmēr mēs domājam par kopējo lietu.

Svētki – 4. maijs un 18. novembris – ir tie brīži, kad mums jāsaņemas, kad varam savākties visi kopā un paskatīties cits uz citu –

to, kā varam palīdzēt un kā kopā tikt galā ar problēmām, kas neizbēgami šajos nenoteiktības laikos ir un būs.

Varbūt tās būs acīmredzamākas vai nervozākas, bet tas neko nenozīmē – ir vajadzīga pašapziņa un politiska drosme teikt taisnību, pat ja tā ir nepatīkama.

– Kas, jūsuprāt, visspilgtāk raksturo 4. maiju?

– Man visu laiku atmiņā ir skats, kā deputāti nāca ārā no Augstākās Padomes ēkas. Tas, kādas bija viņu sejas un uzvaras žesti. Tas, protams, bija tāds pacēlums, kādu es varbūt otrreiz savā mūžā nepiedzīvošu.

Pats gan todien nebiju starp tiem cilvēkiem, kas deputātus sagaidīja pie Augstākās Padomes. Man kā dakterim bija jābūt darbā, taču balsojumam sekoju līdzi.

Atceros arī, kā lasīja balsojuma rezultātu. Tas atstāj emocionālu iespaidu un paliek atmiņā uz visu mūžu.

Tagad brīžos, kad nokaras deguns, to der atcerēties, jo tā bija viņu – deputātu – izšķiršanās visu mūsu vārdā. Un mums tagad jārīkojas nākamo paaudžu labā.

– Kā svinēsiet svētkus?

– Mēs mājās 4. maiju atzīmējam ļoti mierīgi. Ieslēdzam televizoru, noklausāmies Saeimas priekšsēdētājas runu, paskatāmies ziedu nolikšanu.

Pēdējos gados vairs fiziski nevaru izstaigāt visur, kur es šajā dienā gribētu būt. Līdz ar to šoreiz glābiņš būs televizors, un, protams, ieturēsim drusku svinīgākas brokastis un pusdienas.

Iepriekš bija iniciatīva, ka jāsvin Baltā galdauta svētki. Taču balto galdautu nekad nevajag aizmirst, tas katros svētkos jāklāj.

Tā ir latviešu ģimenes norma – svētkos balts krekls un balts galdauts!

– 2011. gadā, būdams Valsts prezidents, jūs novēlējāt visiem Latvijas iedzīvotājiem katru gadu 4. maijā no jauna iemīlēties mūsu valstī. Ko jūs novēlētu šodien?

– Tieši to pašu! Jo uz jautājumu: kas ir patriotisms? – atbilde ir ļoti vienkārša. Tā ir mīlestība pret savu zemi, tautu un valsti.