Pārrāvuma straume un bedres sēkļos: Kāpēc glābēji aizliedz peldēties pat šķietami jaukā laikā
Dižjūra sasilusi un vilina veldzes meklētājus, taču atpūtnieku skatījumā itin jaukā laiciņā pludmales glābšanas dienests bieži vien izkāris karogus, kas brīdina par bīstamību. Kā glābēji zina, ka peldēties nav droši, un vai tiešām pat nelielos viļņos cilvēku no sekluma var ievilkt dzelmē, jautā lasītāji.
Linda Kilevica
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Vasaras otrajā pusē Baltijas jūrā mēdz būt spēcīgas straumes, kas pat stiprus un sportiskus vīrus aiznes šķērsām gar krastu.
Vējš, viļņi un straumes gultnē izveido bedres, līdz ar to, brienot it kā pa seklumu, pēkšņi var paklupt un nonākt zem ūdens.
Pludmales glābēji seko vairāku laika ziņu portālu aktuālajiem ierakstiem par vēja stiprumu, virzienu, gaisa temperatūru, viļņu augstumu Baltijas jūrā un piekrastē, stāsta Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Pie noteikta vēja stipruma pēc Boforta skalas ir jāpaceļ sarkanais karogs, kā to paredz Pludmales glābēju starptautiskās federācijas izstrādāti ieteikumi.
“Bieži no rīta, maiņas sākumā, paši
glābēji pirms laika ziņu apkopošanas ieiet jūrā nopeldēties un tad precīzi pārbauda straumju virzienu, stiprumu,
kā arī to, vai ir izskalotas bedres sēkļos,” viņš atklāj.
No jūras grūtāk izbrist nekā ieiet ūdenī vienkāršu fizikas likumu pēc. Ja viļņi veļas krastā, tad ūdenim, kas ar vēju piedzīts pie malas, kaut kur jāpaliek, un pa apakšu ūdens masas plūst atpakaļ.
Gadās, ka vienlaikus ar atpakaļejošām straumēm jūrā ir spēcīgas sānu straumes paralēli krastam, biežāk ziemeļu virzienā.
“Augsti viļņi, ievelkošas un sānu straumes vienlaikus ar stipru vēju pat seklumā, pie paša krasta, bērniem un cilvēkiem, kas nezina apstākļus Liepājas piekrastē, var būt ļoti bīstamas,” uzsver A. Štāls.
Kurzemes piekrastē var novērot arī tā sauktās pārrāvuma straumes.
Biežāk tās rodas, kad pūš jūras vējš. Drīzāk tad viļņošanās ir mērena, un ierobežotā paplatā joslā ūdens starp viļņiem kādā vietā ir it kā pavisam rāms. Šeit straume plūst atpakaļ dziļumā, un to, krastā stāvot, var nepamanīt.
Ko darīt, ja peldētājs tomēr iekļuvis pārrāvuma straumē? Dabas parādību eksperti iesaka ar to necīnīties, jo plūsma parasti nav platāka par pāris desmitiem metru, toties ūdens plūst ar ātrumu aptuveni 2 metri sekundē un cilvēks to nevar pārspēt, cenšoties peldēt uz krastu.
Pirmais nosacījums – saglabāt mieru!
Peldēt paralēli krastam un sagaidīt, kad ūdens spēks mazināsies, tad doties uz malu pa diagonāli, lai atkārtoti nenonāktu straumē.
Tāpēc atpūtniekiem labākais padoms ir ievērot brīdinājumus un norādes, kas izvietotas krastā, uz torņiem, lasāmas uz elektroniskajiem tablo, stendos un planšetēs.
Pludmales laika ziņas ik dienu tiek ievietotas Liepājas oficiālajā vietnē.
Arī pludmalēs, kur nav ar bojām iezīmēta peldvieta, nevajag brist ūdenī dziļāk par krūtīm, tāpat peldēt vajag gar krastu, nevis dziļumā.
Jūrā nedrīkst bezrūpīgi gulēt uz piepūšamām rotaļlietām vai matračiem, jo tos vējš un straumes var ienest dziļumā, kur savukārt aiz viļņiem cilvēks nebūs pamanāms no krasta.
Uzziņai
Glābšanas dienesta karogu izkāršanas nosacījumi
| Karogs | Skaidrojums | Ūdens temperatūra | Viļņu augstums | Vēja ātrums |
| Sarkans virs dzeltena | Peldēties atļauts | Virs +17 | Līdz 0,3 m | 0,5–4 m/s |
| Dzeltens | Peldēties bīstami | Zem +17 | 0,31–0,5 m | 5,5–7,9 m/s |
| Sarkans | Peldēties aizliegts | – | Virs 0,5 m | Virs 8 m/s |