Pie mums viss ir mierīgi, lai gan ir jāsaprot, ka ir satraucoši, jo nezinām, būs vai nebūs uzliesmojums un arī pie mums. Ādaži ģeogrāfiski no mums ir pietiekami tālu, taču redzēsim, vai slimos arī citi dzīvnieki, tostarp mājas suņi.

Atceros, ka pie mums pirms gandrīz 30 gadiem arī bija suņu mēri.

Iespiedies atmiņā, ka šī slimība izpaudās dzīvniekiem dažādās nervu formās – krampji, raustīšanās un citas neiroloģiskas izpausmes un pazīmes.

Vairāk slimo kucēni, viņi uzņēmīgāki pret šo slimību. Izpaužas kā sistemātiska kāsēšana un caureja – ne jau kā vienu vai divas dienas šie simptomi, bet ilgstoša slimošana.

Tā kā ir internets, mēs visu ļoti ātri uzzinām, arī to, ka Ādažos ir slimas lapsas. Bet pagaidām Kurzemē skatīsimies, kas un kā notiks tālāk.

Suņu mērim ir grūti izplatīties, ja mūsu mājdzīvnieki ir vakcinēti.

Suņu mēris ir viena no tām pamata slimībām, pret kurām vakcinē, tāpat kā pret trakumsērgu, hepatītu un vēl citām saslimšanām. Kolīdz vakcinēti ap 70–80% suņu populācijas, slimība vairs nevar izplatīties, tai ir grūti uzliesmot un iet tālāk.

Redzēs, kas būs ar tām lapsām un slimības izplatību, bet lapsu mums tagad tiešām ir daudz. Agrāk medīja lapsas, biežāk staigāja sievietes ar lapsādas apkaklēm, jāteic, ka tagad šī mode ir gājusi mazumā.

Ir mednieku kolektīvi, kas tiešām samazina skaitu, bet ir, kas uzskata, ka lapsai tā ir lieki izšauta patrona.

Mērim šis ir viens gadījums, tas ir sarkanais karogs būt piesardzīgiem.

Ne jau no nekurienes slimība uzradās. Visticamāk, kaut kā ievesta, piemēram, ar nelegālām dzīvnieku ievešanām, ne vienmēr visiem dzīvniekiem dokumenti ir kārtībā, tāpat dzirdam par patversmēm, slimu dzīvnieku glābšanu.

Šī slimība ir grūti ārstējama sunim, slimības izpausmes ir atkarīgas no tā, kā vīruss izplatās pa organismu.

Ja slimība pāriet nervu formā, tā atstāj paliekošas sekas, kas var beigties letāli. Dakteri var palīdzēt mazināt slimības izpausmes, bet vieglu līdzekļu ārstēšanai nav.

Lai slimība neizplatītos, pamats ir dzīvnieku vakcinācija.

Kā zināt, vai mans suns ir vakcinēts pret mēri? Mājdzīvnieka pasē vakcīnu sadaļā ir jābūt atzīmei par to, ka saņemta vakcinācija pret trakumsērgu, bet ir vēl viena sadaļa, kur norādītas saņemtās potes pret citām slimībām. Tur būs vakcīnu uzlīmes ar, piemēram, DHP / DHPPi, kur D burts ir gaļēdāju mēris.

Ir dažādas vakcīnas, kuras ir uz vienu vai trim gadiem. Ja būs kādi pavērsieni, iespējams, vakcināciju biežumu koriģēs – to darīs biežāk.

Katrā ziņā šis brīdinājums ir saimniekiem pārliecināties par visām savu mīluļu vakcinācijām un vai tās ir vēl aktīvas.

Kā jau minēju,

tagad ilgus gadus bijām mēri izslēguši kā maziespējamu slimību,

taču tagad, ja ieraudzītu kādu lapsu, kas, piemēram, iznākusi ceļa malā un raustās, ir krampji, varam pieņemt, ka tā varētu būt slima. Tā kā viens no simptomiem ir ilgstoša caureja, lapsa arī tās dēļ būs nomocījusies, neizskatīsies vairs īpaši veselīga.

Pieļauju, ka turpmāk mednieki katru lapsu turpmāk pavadīs ar uzmanīgāku skatienu.

Dzintars Tīds, veterinārārsts

Uzziņai

– Lapsas Ādažos laboratoriski tika izmeklētas pēc tam, kad iedzīvotāji ziņoja par dzīvnieku netipisku uzvedību, radot aizdomas par iespējamu saslimšanu ar trakumsērgu.

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti aizdomas par trakumsērgu neapstiprināja, taču dzīvniekiem konstatēts gaļēdāju mēris un listeriozes ierosinātājs.

– PVD Dienvidkurzemes pārvaldē (Liepāja, Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads) neviens ziņojums par aizdomām par gaļēdāju mēri nav saņemts.

– Suns pastaigu laikā jātur pavadā, lai nepieļautu nekādu tā nejaušu kontaktu ar lapsām un citiem savvaļas dzīvniekiem, to līķiem vai izdalījumiem.

Ja pastāv aizdomas, ka suns tomēr ir nonācis kontaktā ar minēto, būtu nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu.

– Dzīvniekiem, kuri slimo ar gaļēdāju mēri, var būt elpošanas un gremošanas sistēmas traucējumi, koordinācijas problēmas, krampji, dezorientācija un izmainīta uzvedība.

Avots: PVD

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.