Liepājai pēdējos gados ir diezgan veiksmīgi izdevies šiem bērniem sniegt papildu atbalstu – organizēt konsultācijas, piesaistīt citus pedagogus un dot iespēju sagatavoties, lai nākamajā gadā eksāmenu nokārtotu. Taču visā Latvijā tas nenotiek tik veiksmīgi.

Bērnam, kurš deviņus gadus ir mācījies un sekmīgi pabeidzis pārējos priekšmetus, viena neveiksme eksāmenā var kļūt par ļoti demotivējošu pieredzi un būtiski ierobežot tālākās iespējas.

Statistika rāda, ka tikai aptuveni 40% no tiem, kuri paliek uz papildu gadu, pēc tam šo eksāmenu nokārto.

Tas nozīmē, ka liela daļa paliek trešgadnieka statusā vai pamatizglītību vispār neiegūst. Daži aiziet darba tirgū, citi izglītības iestādi vairs neapmeklē. Faktiski mēs viņus zaudējam un vienlaikus apgrūtinām viņu turpmāko dzīvi.

Tāpēc tika piedāvāts risinājums, kas ļautu šiem jauniešiem turpināt mācības profesionālajā izglītībā. Arī darba devēji un profesionālās izglītības iestādes bija gatavi iesaistīties.

Ja jaunietis, nenokārtojot eksāmenu, tomēr varētu iegūt pamatizglītības apliecību, viņš varētu sākt apgūt profesiju un vienlaikus saņemt papildu atbalstu tajos priekšmetos, kuros ir grūtības.

Profesionālajā izglītībā ir pieejamas papildu nodarbības un konsultācijas, turklāt jaunietim var būt cits pedagogs. Dažkārt tieši tas palīdz, jo cits skolotājs spēj atrast citādu pieeju.

Pēc gada jaunietis eksāmenu varētu kārtot atkārtoti.

Ja arī tad tas neizdodas, viņš līdz trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim varētu apgūt profesiju un iegūt kvalifikāciju, ar kuru doties darba tirgū.

Savukārt, ja eksāmens vēlāk tiek nokārtots, ir iespēja turpināt līdz ceturtajam kvalifikācijas līmenim un pēc tam arī studēt. Tādā veidā jaunietis netiek apstādināts.

Šogad vismaz vienu eksāmenu nenokārtoja vairāk nekā 800 skolēnu.

Tajā pašā laikā profesionālās izglītības iestādēs 1. septembrī bija vairāk nekā 1600 brīvu vietu. Protams, ne visi izvēlētos profesionālo izglītību, tomēr daļai tā būtu reāla iespēja turpināt mācības, nevis palikt vēl vienu gadu 9. klasē.

Pašlaik pastāv izlīdzinošā gada piedāvājums ar trim kvalifikācijām, taču redzam, ka tas īsti nestrādā. Arī Liepājā dzirdējām, ka to izvēlas tikai daži jaunieši.

Problēma ir vienkārša – tās ne vienmēr ir profesijas, kuras jaunietis pats vēlas apgūt.

Mūsu priekšlikums paredzēja daudz plašāku izvēli profesionālajās izglītības iestādēs līdz trešajam kvalifikācijas līmenim.

Turklāt ir jaunieši, kuri tieši profesionālās izglītības posmā atrod motivāciju. Praktiski izmantojot matemātiku vai fiziku profesijas apguvē, viņi reizēm sāk daudz labāk saprast arī pašu mācību priekšmetu.

Atbalsta iespējas skolām jau ir, taču mums jāskatās arī uz to, kā līdz šādai situācijai esam nonākuši.

Bērns divus gadus ir bijis obligātajā pirmsskolas izglītībā un pēc tam deviņus gadus mācījies pamatskolā. Sistēma viņu ir mācījusi, pedagogi ar viņu ir strādājuši.

Mēs nevaram bērnu sodīt par to, ka sistēmā pieaugušie kaut ko nav izdarījuši pietiekami labi.

“Skolas 2030” reforma tika ieviesta sasteigti. Nebija pietiekamu mācību līdzekļu, pedagogi nebija pietiekami sagatavoti, trūka metodiskā atbalsta un atbalsta sistēmas kopumā. Tagad šiem bērniem nonākot līdz 9. klasei, redzam sekas.

Arī monitoringa darbi rāda, ka situācija nav laba, un paredzam, ka sarežģījumi būs arī dabaszinātnēs. Tieši tāpēc dabaszinātņu eksāmenam tika noņemts minimālais slieksnis – lai eksāmens šobrīd kalpotu kā instruments situācijas novērtēšanai.

Mums jāsaprot, kur ir labi, kur ir slikti un kur ir jāiet atpakaļ, lai labotu kļūdas, uzlabotu procesu un arī saturu.

Man ir arī pretjautājums – ja skolēns 9. klasi pabeidz ar sekmīgām gada atzīmēm, ar kādām tiesībām mēs viņu apturam tikai tāpēc, ka vienā eksāmenā viņš nav sasniedzis noteikto procentu slieksni?

Pie eksāmena jau nemaz netiek skolēns, kuram mācību gada vērtējumi ir nesekmīgi. Tāpēc, manuprāt, šajā jautājumā vairāk jāskatās uz bērna interesēm un viņa nākotnes iespējām, nevis uz to, kā šādas pārmaiņas izskatīsies no sistēmas viedokļa.

Ilze Indriksone, izglītības un zinātnes ministre

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.