Otrdiena, 30. aprīlis Liāna, Lilija, Alta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Filozofiski un sociālkritiski meklējumi

Filozofiski un sociālkritiski meklējumi
Foto: Egons Zīverts
31.03.2016 07:00

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Koncertzālē “Lielais dzintars” atklāta laikmetīgās mākslas šā gada otrā ceturkšņa izstāde “Meklējumi”, kurā savus satura un formas meklējumus multimediālos darbos rāda pieci latviešu mākslinieki. Starp viņiem arī divi liepājnieki.

Izstādē “Meklējumi” koncertzāles telpā “Civita Nova” aplūkojami mākslinieku Gintera Krumholca, Lienes Mackus, Kaspara Teodora Bramberga, Egona Peršēvica un Andra Prigičeva darbi. Atšķirībā no pirmās izstādes “Dzīles”, kurā, kā norāda kuratori Andris Vītoliņš un Elīna Sproģe, bija vairāk tradicionāla tēlniecība, jaunatklātajā izstādē darbu formas un tehnikas ir dažādas. “Tie ir gan globāli, gan privāti, gan formas meklējumi,” izstādē redzamos darbus raksturoja kuratore E. Sproģe.

Ar Gintera Krumholca tēlniecības izpausmēm liepājnieki jau ir pazīstami. Pagājušajā vasarā mākslas foruma “Atklāj savu dzintaru!” laikā K. Valdemāra ielā 4 bija apskatāms viņa vides objekts “Rozes vārdā”. Izstādē “Meklējumi” viens no diviem mākslinieka darbiem “Popstar” arī veidots pēc tā saucamā futbolbumbas principa.

Mākslinieku Kasparu Teodoru Brambergu dēvē par vienu no atpazīstamākajiem laikmetīgā ekspresionisma skolas pārstāvjiem Latvijā. Mākslinieka gleznojumos būtiska nozīme ir faktūrai, līnijām, formām, mazāk krāsām. Tie ir iekšupvērsti, domās vedinoši gleznojumi. Un ikviens izstādes “Meklējumi” apmeklētājs var pārliecināties par to, ka mākslinieka darbiem nepieciešams plašums.

Mākslas uzlecošā zvaigzne, kustīgās tēlniecības pārstāve Liene Mackus izstādē ir vienīgā dāma kungu plejādē, apmeklētāji viņu var iepazīt caur trim baltā plastilīnā veidotām telpiskām ainavām un tajās filmētiem video. Stikla kastēs kā muzeja vitrīnās fiksētās ainavas un videoekrānos redzamās animācijas it kā savstarpēji papildina ekspozīciju un reizē iezīmē kontrastu – sastingumu un kustību.

Liepājnieks Andris Prigičevs piedāvā darbus no sērijas “Seksīgie nelieši surikati”. Tajā viņš rotaļīgi ironiskā veidā, izmantojot bērnu rotaļlietas, tādos kā filmiņu stopkadros risina aktuālas sociālpolitiskas tēmas. Šīs ainiņas mākslinieks ievietojis dažādās agrāku laiku kastītēs ar samta drapējumu, mežģīnēm un rišām, sausajiem vai mākslīgajiem ziediem. Mākslinieks tādējādi pastiprina savu ironisko un kritisko attieksmi, ko vēl trāpīgāku dara darbu nosaukumi. Viņš stāsta, ka noformējumam iedvesmojies no tantiņām tamborētājām. Apmeklētāju vidū izskanēja apgalvojums, ka A. Prigičeva darbi, kuros netrūkst asiņu, esot stindzinoši. Pats autors gan atbildēja, ka bērnu rotaļlietas nevarot būt stindzinošas, bet multfilmas gan, un tās vecāki savām atvasēm rāda uz nebēdu. Savukārt viņš savus darbus esot novietojis pietiekami lielā augstumā, lai mazi bērni tos nevarētu redzēt.

A. Prigičevs pastāstīja, ka izstādē redzamie darbi ir tapuši agrāk. “Nav bijis laika pastrādāt,” viņš atzina, taču atklāja, ka nākamgad Rīgā durvis vērs jauna viņa darbu izstāde.

Savukārt otrs izstādē pārstāvētais Liepājas mākslinieks Egons Peršēvics personālizstādi sarīkoja pavisam nesen – pērnajā rudenī Liepājas muzejā. Tāpēc šai izstādei tapuši pavisam jauni darbi. E. Peršēvics no izstādes pieciem māksliniekiem ir vienīgais, kura darbi ir datēti ar 2016. gadu. Šai izstādei viņš sākotnēji nolēmis radīt vienu jaunu skulptūru par bērnību – bērniņu ar milzu bumbu, kas raisītu līdzības ar atlantiem, kuri tur zemeslodi. E. Peršēvicu iedvesmojušas atmiņas, kas saistās ar pionieru nometnēs redzētajām putniņus turošu bērnu skulptūrām. A. Vītoliņš mākslinieku apciemojis darbnīcā, redzējis paveikto un vaicājis – vai tu nevarētu vēl tādus uztaisīt? Tā nu E. Peršēvics turpinājis strādāt un radusies sērija “Mūžība” ar piecām skulptūrām. “Trīs dienas neiznācu no darbnīcas,” smaidot saka mākslinieks. Savukārt darbs “Posts un negals” ar betona kuģīšiem ir sava veida atsauce uz mākslinieka personālizstādi “мāксла”.

Izstāde “Meklējumi” apskatāma līdz 30. jūnijam. Un kurators A. Vītoliņš atgādināja, ka tuvojas vasaras festivāls, kurā māksla dažādās izpausmēs būs sastopama arī pilsētvidē, līdzīgi kā tas notika pagājušogad. Viņš solīja, ka arī turpmākajās izstādēs aicinās piedalīties Liepājas māksliniekus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz