Tas ir cieši saistīts ar ēkas fasādi, konstrukcijām, ugunsdrošību un arī kaimiņu tiesībām, tāpēc uz to attiecas vairāki ierobežojumi.

Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka balkonu, lodžiju un terašu ārējās norobežojošās konstrukcijas ir kopīpašuma daļa.

“Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā margas, ietilpst kopīpašumā esošajā daļā. Proti,

par to tehnisko stāvokli atbild visi dzīvokļu īpašnieki.

Tāpēc nav atļauta to patvaļīga pārveide vai nomaiņa bez dzīvokļu īpašnieku kopības atļaujas un būvniecības ieceres dokumentiem,” paskaidro Liepājas būvvaldes būvinspekcijas vadītājs Normunds Tupesis.

Viņš piebilst, ka balkona nesošās konstrukcijas apdare, piemēram, flīzes, jau ir uzskatāma par atsevišķam dzīvokļa īpašumam piederošu elementu.

Līdz ar to dzīvokļa īpašniekam ir pienākums uzturēt grīdas apdares materiālu tādā stāvoklī, lai tas neradītu kaitējumu ne kaimiņiem, ne citām personām.

Tomēr izvēlēties un mainīt balkona grīdas segumu pēc savas gaumes nemaz nevar, norāda būvinspektors.

“Izvēloties balkona grīdas segumu, obligāti jāņem vērā, ka balkons ir ārtelpa, kas pakļauta nelabvēlīgiem laikapstākļiem – mitrumam, sala un atkušņa cikliem, kā arī saules ultravioletajiem stariem. Līdz ar to pirms grīdas seguma izvēles jāiepazīstas ar materiāla ražotāja norādījumiem un jāizvērtē tā atbilstība āra apstākļiem.

Par neatbilstošiem materiāliem noteikti būtu uzskatāms linolejs, iekštelpu flīzes, lamināts un citi līdzīgi segumi.”

N. Tupesis uzsver, ka īpaši svarīgi ir saglabāt esošo balkona konstrukcijas slīpumu lietus ūdens novadīšanai.

Ja tas tiek mainīts, ilgtermiņā var tikt bojātas dzīvojamās mājas konstrukcijas un fasādes dekoratīvā apdare, kā arī pastiprināta mitruma ietekmē ēkas iekštelpās var veidoties pelējums.

Tāpat jāņem vērā, ka bez saskaņošanas balkonu nedrīkst ne aizstiklot, ne tam mainīt margas, būvēt nojumes, stiprināt smagas konstrukcijas vai citādi mainīt ēkas fasādi.

Šādos gadījumos vispirms jāvēršas pie mājas pārvaldnieka, dzīvokļu īpašnieku kopības un, ja nepieciešams, arī būvvaldē.

Arī Liepājas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz, ka

ēku fasādes un ārējās konstrukcijas jāuztur tā, lai tās nebojātu pilsētvides ainavu.

Savukārt, ja uz balkona atrodas evakuācijas lūkas vai kāpnes, tās nedrīkst demontēt, stāsta N. Tupesis. Jāņem vērā arī tas, ka nav atļauts arī kā citādi ierobežot piekļuvi šīm evakuācijas konstrukcijām.

Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka uz balkoniem un lodžijām nedrīkst novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī šķidras bīstamas vielas.

Tāpēc balkonu nevajadzētu izmantot kā noliktavu lietām, kas var radīt ugunsdrošības risku. Tas nozīmē arī to, ka

uz balkona nedrīkst novietot grilu un, piemēram, siltā vasaras dienā cept gaļu.

Toties uz balkona drīkst novietot ikdienas lietošanai paredzētas lietas, piemēram, puķu kastes, krēslus, nelielu galdiņu vai veļas žāvētāju, ja tās ir droši novietotas, nebojā ēku, neapdraud garāmgājējus un netraucē kaimiņiem.

“Protams, nav pieļaujama balkona pārslogošana ar smagiem priekšmetiem, jo arī tā var radīt neatgriezeniskus bojājumus mājas kopīpašumam,” piebilst N. Tupesis.

Vērā derētu ņemt arī to, ka Tabakas izstrādājumu aprites likums nosaka, ka uz daudzdzīvokļu māju balkoniem, lodžijām un terasēm nedrīkst smēķēt, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst.

Tas pats likums aizliedz smēķēt arī kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās.