Digitālā dzīve pēc nāves – kā pārvalda mūsu sociālo tīklu profilus
Mūsdienās cilvēks pēc nāves atstāj ne tikai fizisku īpašumu, bet arī plašu digitālo nospiedumu – sociālo mediju profilus, fotogrāfijas, video, sarakstes un citus tiešsaistē glabātus datus. Šo digitālo mantojumu bieži vien nav tik vienkārši pārvaldīt kā tradicionālo īpašumu.
Džūlija Lote Lapka
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Pēc Kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” ieteikuma cilvēkam digitālajā vidē ir daudz datu, kurus pēc nāves varētu būt sarežģīti pārvaldīt, tādēļ vērtīgi laikus domāt par piekļuves datu uzskaiti un noglabāšanu drošā vietā vai uzticamas personas norādīšanu savas digitālās dzīves pārziņā.
Atšķirībā no mājas vai bankas konta sociālo vietņu profils parasti nepieder lietotājam klasiskā juridiskā nozīmē – tas ir pakalpojums, kuru nodrošina konkrētā platforma un kuru regulē tās lietošanas noteikumi.
Kā skaidro “Facebook” palīdzības centrs,
sociālais konts neietilpst tradicionālā īpašuma kategorijā, ko var vienkārši pārmantot.
Tas nozīmē, ka pēc cilvēka nāves šo kontu liktenis galvenokārt ir atkarīgs no pašas platformas noteikumiem, un piekļuve tajā esošajai informācijai drīzāk tiek ierobežota nekā pārnesta uz citu personu.
“Cert.lv” norāda, ja cilvēks nav laikus noteicis, kā rīkoties ar viņa sociālo mediju kontiem, tuviniekiem visdrīzāk nāksies sazināties ar katru platformu atsevišķi, iesniedzot dokumentus, kas apliecina cilvēka nāvi un radniecību.
Pat tad piekļuve kontam ne vienmēr tiek piešķirta.
Dažos gadījumos vien var lūgt profila dzēšanu un neatgriezenisku informācijas izņemšanu.
Taču ir arī vietnes, kur jau savlaikus var izvēlēties, tā teikt, mantinieku. Šādu iespēju piedāvā visi uzņēmuma “Meta” sociālie mediji – “Facebook”, “Instagram” un “Threads”.
Profili šajās platformās gan tad paliktu tikai kā piemiņas vietas, kur draugi un radinieki varētu dalīties ar ierakstiem, fotogrāfijām un atmiņām, taču neviens tiem nevarētu pieslēgties kā konta īpašnieks vai turpināt tajā aktīvi komunicēt.
Uzticības persona var pievienot paziņojumu konta augšdaļā vai pieņemt jaunus draugu pieprasījumus,
bet tai nav piekļuves privātajām sarakstēm vai tiesību publicēt saturu aizgājušā vārdā.
Lai ieceltu mantinieku, jāatver, piemēram, feisbuka konts un jāizvēlas iestatījumu sadaļa. Tālāk tiek piedāvāts atvērt “Meta kontu centru”.
Centrā jāizvēlas kontu pārvaldības iespēja, kur arī redzami visi konkrētajam e-pastam piesaistītie “Meta” konti.
Pārvaldot katru kontu atsevišķi,
var izvēlēties, kas ar to notiks pēc lietotāja nāves – vai tas tiks dzēsts vai saglabāts piemiņai.
Izvēloties to saglabāt, uzreiz jāizvēlas arī profila mantinieks. Šim cilvēkam gan pašam jābūt konkrētās platformas lietotājam.

Ja lietotājs nav iepriekš norādījis šo uzticības personu, tuvinieki sociālo mediju platformas var informēt par lietotāja nāvi un pieprasīt konta pārvēršanu par piemiņas kontu vai tā dzēšanu.
Šajā gadījumā būs nepieciešams iesniegt arī attiecīgos dokumentus par miršanas faktu un radniecību.

Savukārt vietne “TikTok” norāda, ka viņiem šāda iespēja pašlaik nav un tur esošos profilus nevar pārvērst par piemiņas kontiem.
Kā arī platforma neparedz iespēju iepriekš norādīt personu, kas to varētu pārvaldītu pēc lietotāja nāves.
Tas nozīmē, ka tuvinieki var lūgt konta dzēšanu, iesniedzot nepieciešamos dokumentus. Ja nē, tad profils vienkārši paliks, taču nebūs aktīvs.
Identiska situācija ir arī platformā “X”.