Pirmdiena, 15. jūnijs Vilija, Vits, Žermēna, Baņuta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Digitālā dzīve pēc nāves – kā pārvalda mūsu sociālo tīklu profilus

Mūsdienās cilvēks pēc nāves atstāj ne tikai fizisku īpašumu, bet arī plašu digitālo nospiedumu – sociālo mediju profilus, fotogrāfijas, video, sarakstes un citus tiešsaistē glabātus datus. Šo digitālo mantojumu bieži vien nav tik vienkārši pārvaldīt kā tradicionālo īpašumu.

Digitālā dzīve pēc nāves – kā pārvalda mūsu sociālo tīklu profilus
Foto: Solen Feyissa on Unsplash
26.04.2026 06:30

Džūlija Lote Lapka

Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"

Pēc Kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” ieteikuma cilvēkam digitālajā vidē ir daudz datu, kurus pēc nāves varētu būt sarežģīti pārvaldīt, tādēļ vērtīgi laikus domāt par piekļuves datu uzskaiti un noglabāšanu drošā vietā vai uzticamas personas norādīšanu savas digitālās dzīves pārziņā.

Atšķirībā no mājas vai bankas konta sociālo vietņu profils parasti nepieder lietotājam klasiskā juridiskā nozīmē – tas ir pakalpojums, kuru nodrošina konkrētā platforma un kuru regulē tās lietošanas noteikumi.

Kā skaidro “Facebook” palīdzības centrs,

sociālais konts neietilpst tradicionālā īpašuma kategorijā, ko var vienkārši pārmantot.

Tas nozīmē, ka pēc cilvēka nāves šo kontu liktenis galvenokārt ir atkarīgs no pašas platformas noteikumiem, un piekļuve tajā esošajai informācijai drīzāk tiek ierobežota nekā pārnesta uz citu personu.

“Cert.lv” norāda, ja cilvēks nav laikus noteicis, kā rīkoties ar viņa sociālo mediju kontiem, tuviniekiem visdrīzāk nāksies sazināties ar katru platformu atsevišķi, iesniedzot dokumentus, kas apliecina cilvēka nāvi un radniecību.

Pat tad piekļuve kontam ne vienmēr tiek piešķirta.

Dažos gadījumos vien var lūgt profila dzēšanu un neatgriezenisku informācijas izņemšanu.

Taču ir arī vietnes, kur jau savlaikus var izvēlēties, tā teikt, mantinieku. Šādu iespēju piedāvā visi uzņēmuma “Meta” sociālie mediji – “Facebook”, “Instagram” un “Threads”.

Profili šajās platformās gan tad paliktu tikai kā piemiņas vietas, kur draugi un radinieki varētu dalīties ar ierakstiem, fotogrāfijām un atmiņām, taču neviens tiem nevarētu pieslēgties kā konta īpašnieks vai turpināt tajā aktīvi komunicēt.

Uzticības persona var pievienot paziņojumu konta augšdaļā vai pieņemt jaunus draugu pieprasījumus,

bet tai nav piekļuves privātajām sarakstēm vai tiesību publicēt saturu aizgājušā vārdā.

Lai ieceltu mantinieku, jāatver, piemēram, feisbuka konts un jāizvēlas iestatījumu sadaļa. Tālāk tiek piedāvāts atvērt “Meta kontu centru”.

Centrā jāizvēlas kontu pārvaldības iespēja, kur arī redzami visi konkrētajam e-pastam piesaistītie “Meta” konti.

Pārvaldot katru kontu atsevišķi,

var izvēlēties, kas ar to notiks pēc lietotāja nāves – vai tas tiks dzēsts vai saglabāts piemiņai.

Izvēloties to saglabāt, uzreiz jāizvēlas arī profila mantinieks. Šim cilvēkam gan pašam jābūt konkrētās platformas lietotājam.

“Meta kontu centrā” vienkopus uzreiz var pārvaldīt trīs sociālo mediju profilus – feisbuka, instagrama un platformas “Threads”. Visos iespējams izvēlēties, kas ar kontu notiks pēc lietotāja nāves. Ja izvēlas profilu saglabāt kā piemiņas vietu, tad uzreiz arī jāizvēlas cilvēks, kurš to pēc tam varēs pārvaldīt. Foto: ekrānuzņēmums no “Meta kontu centra”

Ja lietotājs nav iepriekš norādījis šo uzticības personu, tuvinieki sociālo mediju platformas var informēt par lietotāja nāvi un pieprasīt konta pārvēršanu par piemiņas kontu vai tā dzēšanu.

Šajā gadījumā būs nepieciešams iesniegt arī attiecīgos dokumentus par miršanas faktu un radniecību.

Foto: ekrānuzņēmums no “Meta kontu centra”

Savukārt vietne “TikTok” norāda, ka viņiem šāda iespēja pašlaik nav un tur esošos profilus nevar pārvērst par piemiņas kontiem.

Kā arī platforma neparedz iespēju iepriekš norādīt personu, kas to varētu pārvaldītu pēc lietotāja nāves.

Tas nozīmē, ka tuvinieki var lūgt konta dzēšanu, iesniedzot nepieciešamos dokumentus. Ja nē, tad profils vienkārši paliks, taču nebūs aktīvs.

Identiska situācija ir arī platformā “X”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz