Ja iegriezīsieties gruzīnu mājās palūgt ūdeni, jums noteikti uzburs lielisku maltīti, liekot galdā maizi, sieru, tomātus un vīnu.

Savukārt viesību galds Gruzijā mēdz būt tik bagāts, ka ēdiena traukus krauj trīs stāvos.

Tomēr daudzi tradicionālie ēdieni pagatavojami samērā vienkārši, nesaķerot galvu, kur lai izrauj visas sastāvdaļas.

Zaļumi, dārzeņi un gaļa

Karostas gide Sarmīte Stepans iemīlējusi Gruziju kopš bērnības. Viņa zina, ka ceļojumos uz šo valsti jāņem līdzi divi pustukši čemodāni, lai atpakaļ tos vestu pilnus ar tikai uz vietas nopērkamajiem labumiem.

Arī beidzamajā braucienā uz Gruziju šoruden viņas ceļasomas piepildīja garšvielas, vīni, no vīnogu sulas gatavotais gardums čurčhela, augļu pastilas.

“Esmu piedzimusi netālu no Gruzijas, Kubaņā, kas ir divsimt kilometru attālumā. Katru vasaru braucu pie babuškas, kura tur dzīvoja, un ļoti bieži es ar vecākiem devos atpūsties uz Abhāziju,” viņa pastāsta.

Pašlaik tā ir viena no Krievijas okupētajām teritorijām Gruzijā.

Sarmīte bieži gatavo gan ukraiņu, gan gruzīnu ēdienus.

“Taisīju hinkali. Tie man bija drausmīgi nesmuki, bet bija garšīgi. Mīkla man sanāca plānāka nekā gruzīniem,” viņa stāsta.

Ik pa laikam Sarmīte gatavo arī čahonbili, ir izmēģinājusi arī vistu piena mērcē.

Kaukāza virtuvē Sarmīti piesaista garšvielas un dārzeņi – paprika, tomāti, gurķi, baklažāni. Pašlaik daudz tiek likta lietā tikko no Gruzijas ceļojuma atvestā kvalitatīvā Kahetijas saulespuķu eļļa.

“Man patīk daudz gaļas, esmu riktīga gaļas ēdāja,” viņa atzīst, un gaļas ēdienu bagātība un dažādība gruzīniem patiešām ir liela.

Blakus siltajiem ēdieniem ir arī ļoti daudz uzkodu, tostarp veģetārās.

“Ēdieni ir vienkārši un ātri pagatavojami,”

uzsver Sarmīte.

Gidei mājās ir Tinatinas Mžavanadzes grāmata “Gruzijas laimes recepte”, viņas blogam arī var sekot vietnē Facebook, kā arī Latvijā izdotā “Gruzīnu virtuve”, kurā apkopotas 90 pavāra Šotas Dvališvili receptes, pārbaudītas restorānu ķēdē “Maspindzelo!”.

“Ja izmantosiet svaigus produktus un nežēlosiet garšvielas un zaļumus, maltīte izdosies fantastiska,” tā atrotīt piedurknes un ķerties pie gruzīnu ēdienu gatavošanas iedrošina Š. Dvališvili.

Receptes

Phali – bietes ar valriekstiem

Phali ir veģetārās uzkodas, kurām var izmantot lapu dārzeņus, kāpostus, baklažānus, bietes.

Galvenais,

jābūt valriekstiem, kuri Gruzijā aug teju katrā ceļmalā

un iekļauti neskaitāmās receptēs.

Vajadzēs 500 g biešu, 2 kg biešu lapiņu, 700 g valriekstu, ķiploka galviņu, 200 g kinzas lapiņu, pa tējkarotei sierāboliņa un koriandra sēkliņu, pustējkaroti maltu piparu, sāli pēc garšas. (Kinza un koriandrs ir viena garšauga divi nosaukumi, tomēr svaigam garšaugam lieto kinzas vārdu, par koriandru sauc sēkliņas.)

Bietes vāra uz lēnas uguns, bet ne pavisam mīkstas. Biešu lapiņas dažas minūtes pavāra lielā ūdens daudzumā, nokāš, nosusina un sablendē kopā ar bietēm, riekstiem, ķiploku un kinzu.

Pievieno garšvielas un sāli, samaisa.

Phali parasti pasniedz pikās vai bumbiņās, rotā ar granātābola sēkliņām un pētersīļa lapiņām.

Vistas gaļas salāti

Šis ēdiens vairākkārt bija galdā ceļojuma laikā Gruzijā, un šķita, ka baudu kaut ko, kas nočiepts grieķu dieviem Olimpā. Biju izbrīnīta, cik vienkārši pagatavojami šie salāti.

Vajadzēs vistu, vienu sarkanu un vienu zaļu papriku, 300 g majonēzes, dilles, sāli un maltus piparus.

Vistu sagriež gabalos, liek verdošā ūdenī un vāra, līdz gaļa viegli atdalās no kauliem, tas aizņems apmēram pusstundu. Gaļu saplucina sīkās strēmelītēs.

Paprikai iztīra sēklas un smalki sakapā. Gaļai pievieno majonēzi, paprikas gabaliņus, dilles, sāli un piparus, kārtīgi samaisa.

Paprikas vietā var likt rīvētus redīsus. Ja gruzīnu ēdienā negrib redzēt tik latviskās dilles, tās var nomainīt ar sierāboliņu.

Čahonbili

Oriģināli tas ir vistas sautējums, bet var gatavot no truša vai teļa gaļas.

Vajadzēs kilogramu vistas filejas, 2–3 sīpolus, 50 g sviesta, kilogramu tomātu, vienu čili piparu, 100 g kinzas, 3–4 ķiploka daiviņas, sāli pēc garšas.

Gaļu sagriež tik lielos gabalos, cik vēlas, liek dziļā pannā un uz lēnas uguns sautē 25 minūtes.

Sīpolus sakapā un citā pannā apcep sviestā. Pievieno sasmalcinātus tomātus un sakapātu čili piparu. Vēl brīdi sautē uz lēnas uguns.

Sautēto gaļu ieliek tomātos, pieber sāli, pievieno sakapātu kinzu un sasmalcinātus ķiplokus. Uzvāra un noņem no uguns.

Tkemali jeb gruzīnu kečups

Tkemali ir plūmju mērce, kas lieliski sader ar gaļu, zivīm, kartupeļiem. To gatavo no skābām plūmēm, un Latvijā aličas papilnam aug dzīvžogos, rudeņos savu ražu pārsvarā izbārstot pa zemi.

Vajadzēs 3 kg aliču, 500 g koriandra (der arī augs ar sēklām), 4–5 čili pipari, ķiploka galviņu, 50 g piparmētru, sāls pēc garšas.

Notīrītas plūmes ieber katlā. Pielej nedaudz ūdens, tā, lai plūmes nepārklātu. Vāra uz lēnas uguns, līdz plūmes mīkstas. Čili nogriež galus un iztīra sēklas, piparus, ķiploku un koriandru sasmalcina mikserī.

Aličas nolej sietā, nedaudz šķidruma pietaupa mērcei. Plūmes izberž caur sietu, pievieno piedevas un sāli.

Tkemali ledusskapī var glabāt līdz nākamajai ražai.

Gozinaki

Lai arī Gruzijā deserti nav populāri tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pēc kārtīgiem pamatēdieniem tos neviens nevēlas, katrā ģimenē uz jauno gadu gatavo gozinaki.

Vajadzēs 500 g izlobītu valriekstu (der arī lazdu rieksti, mandeles), 300 ml medus un 40 g cukura.

Valriekstus sakapā un sausā pannā apgrauzdē gaiši brūnus. Atdzisušiem noberž plāno miziņu.

Medu lej pannā ar biezu dibenu un karsē uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot. Kā uzvārās, tā noņem no uguns. To atkārto, līdz medus, iepilināts ūdenī, sastingst.

Medū iemaisa riekstus un maisot uzvāra. Pieber cukuru. Kad maisījums savārījies gludā biezenī, to uzmanīgi izklāj uz samitrināta koka dēlīša un ar koka karoti izlīdzina plānā kārtā.

Jādarbojas raiti, jo gozinaki jāsagriež rombveida gabalos, pirms tas atdzisis.

Noderīgi

Svanetijas sāls ir viena no populārākajām Gruzijas garšvielām. Vietējie atzīst, ka to pievienojot jebkuram ēdienam, izņemot mannas putru.

Pats sāls garšaugu maisījumā nav galvenais, garšvielas pamatā ir daudzas kalnu zālītes, kas visas kopā veido universālu garšu un patiesi der gandrīz jebkam, ko pasniedz galdā.

Visparastākie gurķu un tomātu salāti atplaukst, ja dārzeņus pārber ar Svanetijas sāli. Tas sader gan ar gaļu, gan ar zivi.

Ilgus gadus man virtuvē Svanetijas sāls bijis pa rokai, bet tikai ceļojumā uz Gruziju noskaidroju, ka visu laiku esmu to lietojusi aplam. Iespējams, šo kļūdu pieļauj daudzi Gruzijas garšu cienītāji.

Svanetijas sāli nepievieno ēdienam gatavošanas laikā, bet gan beigās, kad tas jau gatavs un uguns nogriezta. Tad ēdienu patur zem vāka, lai ievelkas.

Gruzīnu virtuvē vispār sāli nepievieno uzreiz, bet gatavošanas beigās, kad jau sajūtama ēdiena garšas buķete.

Un vēl – Svanetijas sāls uzglabājams ledusskapī kārtīgi aizvērtā burciņā, nevis garšvielu plauktiņā.