Latviešu ticējums, ka vislabāk aug bez atļaujas paņemtas puķes, ceļotājiem ārpus Eiropas Savienības būs jāaizmirst. Tāpat arī nāksies padomāt, pirms no eksotiskas valsts ciemkukulī vest kādu sulīgu dienvidu augli. Jau pagājušā gada 14. decembrī stājies spēkā ES jaunais augu veselības regulējums, kura mērķis ir aizsargāt mūs no augu karantīnas slimībām un kaitēkļiem, kas varētu nodarīt lielus postījumus un radīt ekonomiskus zaudējumus.

Visām augu sēklām, kas paredzētas sējai, kā arī svaigiem augļiem un dārzeņiem, kurus ievedam ES, nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Tas nepieciešams arī privātpersonām, kuras no trešajām valstīm savā bagāžā vēlas ievest stādīšanai paredzētus augus un sēklas. “Tāpēc tos labāk par suvenīru mājiniekiem neizvēlēties,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Joprojām varēs ievest augus no citām Eiropas Savienības valstīm.

Kāpēc varu likt bagāžā banānus un ananasus, un ko ir nogrēkojies mango vai apelsīns? VAAD pārstāve skaidro, ka mango un citrusi ir novērtēti kā augsta riska augi, kas uzņēmīgi pret augu karantīnas organismiem – tādiem kaitēkļiem un slimībām, kuru nav ES teritorijā un kam šeit nav ne dabīgo ienaidnieku, ne arī līdzekļu, kā pret tiem cīnīties. Šādi organismi var radīt lielus ekonomiskus zaudējumus.

Kāds tam sakars ar gardo mango? “Jaunais augu veselības regulējums ir preventīvs, šādu mēru noteikšana ir labākas nākotnes vārdā. Mēs taču katrs gribam saglabāt savu Latviju skaistāku un tīrāku nākamajām paaudzēm,” stāsta D. Ūdre. “Piemēram, mango auglī tripši aiz mizas (līdzīgi arī citrusu augos) mēdz iedēt oliņas, kas ar aci nav pamanāmas. Miza var nonākt saskarsmē ar telpaugiem, ar augiem siltumnīcās un citur. Polifāgie kaitēkļi nešķiro konkrētus augus, tie var nodarīt kaitējumu gan istabas puķēm, gan savvaļas augiem un mūsu kultūraugiem uz lauka. Ļoti daudz organismu var pārnēsāt ar rokām, apģērbu, apaviem, tālāk jau ar dārza instrumentiem, arī transportlīdzekļi, pārvietojoties no valsts uz valsti, var atvest kādu kaitēkli.”

Šobrīd pasaulē mainoties klimatam, arī kaitīgie organismi pielāgojas jauniem apstākļiem. Piemēram, 2015. gadā Somijā mājvietu atrada nejauši no Ķīnas ievestais Āzijas ūsainis. Vabolei ļoti garšo lapu koki, sugas tā nešķiro. Ķīnā šim kaitēklim ir dabīgie ienaidnieki, tāpēc tur tas nevar nodarīt tik lielus kaitējumus kā citur. Ūsaini var ievest, pat neko ļaunu nedomājot, vienkārši nopērkot suvenīru veikalā – bonzai kociņu – vai arī to pasūtot no Ķīnas pa pastu. “Vēl baktērija Xylella Fastidiosa, kas, par laimi, vēl nav atnākusi līdz Latvijai (mūsu inspektori rūpīgi uzmana), var nodarīt postījumus vairāk nekā 300 dažādiem augiem,” norāda D. Ūdre.

Sekas, ja augu karantīnas organismi izplatās valsts teritorijā, var būt sāpīgas gan ekoloģiski, gan ekonomiski. D. Ūdre kā piemēru min bakteriālo iedegu Erwinia amylovora. Katru gadu VAAD inspektori veic apsekojumus, lai konstatētu šo bīstamo organismu. 2019. gadā to atrada deviņiem kokiem. Rezultāts – 221 saimniekauga un 3127 saimniekaugu stādu iznīcināšana. Valdība lēma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt 32 254 eiro, lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par fitosanitāro pasākumu izpildi

Ceļotāj, atceries!

Augļi, kurus atļauts ievest ES bez fitosanitārā sertifikāta: banāni, kokosrieksti, dateles, ananasi un duriāni.

Privātpersonas joprojām nedrīkst ievest ES no trešajām valstīm gaļu, tās produktus un izstrādājumus, pienu un piena produktus.

Avoti: VAAD, PVD