liepajniekiem.lv
Katru dienu – pēc spējām
“Visiem cilvēkiem, paliekot vecākiem, nodilst locītavu skrimslis un samazinās muskuļu masa. Atšķirība ir tikai tajā, ka citiem tas notiek ātrāk un līdz ar to var rasties dažādas locītavu slimības, bet daļai cilvēku šis novecošanās process norit lēnāk un vieglākā formā.
Noteicošie faktori ir dzīvesveids, kā arī citas blakus kaites,”
stāsta fizioterapeite Līna Heinacka-Jansone.
Ikvienam cilvēkam jau laikus būtu jādomā par savu locītavu veselību profilakses nolūkos, lai novērstu locītavu slimības vai, ja kāda no tām jau progresē, mazinātu izpausmju smaguma pakāpi.
Fizioterapeite atgādina, ka arī vecākiem laikus jāsāk rūpēties par bērnu locītavu veselību, nodrošinot viņiem pietiekamas ikdienas fiziskās aktivitātes.
Tikpat svarīgs ir sabalansēts uzturs, kurā pietiekamā daudzumā ir olbaltumvielas, D vitamīns, kalcijs, omega-3 taukskābes.
“Šie paši principi jāievēro pieaugušajiem, jo regulāras fiziskas aktivitātes, veselīgs uzturs un mikroelementu uzņemšana var būtiski palēnināt locītavu novecošanos.”
Liela loma locītavu veselībā ir kustībām. L. Heinacka-Jansone uzsver, ka kustībām jābūt daļai no dzīvesveida visa mūža garumā, nevis aktivitātēm dažas reizes gadā vai tad, kad jau ir piemeklējušas sāpes.
“Kustības nodrošina locītavu apasiņošanu un apgādi ar barības vielām, līdz ar to locītavu skrimslis tiek uzturēts elastīgs. Kustības arī stiprina muskulatūru, kas veic locītavas balsta funkciju. Jo stiprāks muskulis, jo pasargātāka locītava.
Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, locītavas nekļūst stīvas un sāpīgas, kustības arī palīdz izvairīties no locītavu iekaisumiem,” paskaidro speciāliste.
Viņas ieteiktās aktivitātes ir pastaigas katru dienu atbilstoši savām spējām, nūjošana, peldēšana, riteņbraukšana, mērenas intensitātes spēka un stiepšanās vingrinājumi.
Taču jāatceras, ka jāizvairās no pārslodzes, piemēram, nodarbībām svaru zālē bez priekšzināšanām un ar nesagatavotu ķermeni.
“Cilvēkam, kas ikdienā nenodarbojas ar sportu, ļoti svarīgi ir saprast, ar ko sākt, lai nenodarītu sev pāri,”
piekodina fizioterapeite.
Sākt vajadzētu ar ikdienišķiem vieglas slodzes vingrojumiem, vingrojot katru dienu 15–20 minūtes un saglabājot regularitāti.
“Ar laiku, kad ķermenis ir iekustināts un pieradināts pie bāzes vingrojumiem, var likt klāt lielāku slodzi vai papildu aktivitāti.
Tas pakāpeniski uzlabos ķermeņa muskulatūras spēku, mobilitāti, līdzsvaru un koordināciju. Vienmēr ir vērtīgi pakonsultēties ar fizioterapeitu, lai saprastu, kādā fizisko aktivitāšu līmenī šobrīd esat, un viņš varētu pielāgot vingrojumus jūsu dienas ritmam.”
Ir teiciens “kamēr no rītiem iekustas”, tāpēc rodas jautājums, vai locītavas ir “jāiesilda”, jāsagatavo dienai? “Jā, tās jāizvingrina uzreiz pēc pamošanās,” atbild L. Heinacka-Jansone.
“Naktī ķermenis daudzas stundas ir pavadījis miera stāvoklī, līdz ar to no rīta ir vērtīgi vieglā intensitātē izvingrināt visas locītavas un mugurkaulu, lai iekustinātu asinsriti, samazinātu stīvumu, uzlabotu locītavu kustīgumu, mazinātu sāpes, ja tādas ir.
Kaut 15 minūtes no rīta veiciet vieglus izapļojošus, stiepšanās un spēka vingrojumus visām locītavām, tā jūs iegūsiet arī papildu enerģiju visai dienai.”
Ietekmē arī rudens vēsums
Traumatologs, ortopēds Veselības centru apvienībā Aleksandrs Omeļčenko intervijā portālam medicine.lv stāsta, ka pacienti bieži jautā, vai strauja temperatūras maiņa, iestājoties rudenim, pastiprina locītavu sāpes.
“Aukstums un jo īpaši sals patiešām var ietekmēt locītavas, neveselajās provocēt sāpes,” saka ortopēds.
Viņš to skaidro ar izmaiņām atmosfēras spiedienā un zemas gaisa temperatūras izraisītām asinsvadu spazmām, kas ietekmē neveselas locītavas.
Ja ceļi vai citas locītavas reaģē uz aukstumu, tad ir kāda veselības problēma, kas būtu jākonstatē un jānovērš.
“Temperatūras pazemināšanās efektu bieži jūt pacienti ar artrozi, slimību, kas attīstījusies pēc traumas un bojā kaulus, skrimšļus, saites un citus locītavu elementus.
Aukstums var izraisīt saasinājumu arī tiem, kam ir deformējošā artroze, iekaisuma izcelsmes poliartrīts, tostarp reimatiskais un reimatoīdais artrīts – autoimūna slimība ar locītavu gļotādas iekaisumu.
Sāpes var norādīt arī uz locītavu audu, galvenokārt skrimšļa audu, nodilumu.
Ap 50 gadu vecumu vai pat agrāk (ja ir pārāk liela fiziska slodze) mēdz attīstīties deģeneratīvs locītavu bojājums – osteoartrīts,” skaidro ārsts.
“Ja sāp locītavas, nav ieteicams apmeklēt pirti, iet karstā vannā vai dušā. Sāpju mazināšanai (ja nav organisma vai kādas slimības īpatnību, kuru dēļ šos medikamentus nedrīkst lietot) var iedzert nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Taču pirms tam jākonsultējas ar ģimenes ārstu un farmaceitu, lai atrastu piemērotāko preparātu.
Locītavu slimībai jāvelta pienācīga uzmanība un noteikti nevajadzētu uzsākt pašārstēšanos!
Diagnozi var noteikt tikai ārsts, tādēļ jāsāk ar vizīti pie ģimenes ārsta, kurš, izvērtējot stāvokli, nosūtīs pie speciālista,” uzsver A. Omeļčenko.
Galvenais profilakses noteikums, lai mazinātu vai pilnībā novērstu laikapstākļu ietekmi uz locītavām, ir piemērots apģērbs.
Vēsā laikā nenosegt potītes, ģērbt plānas bikses, vieglu žaketi dažkārt izvēlas ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki gados. “Tas nenozīmē, ka nevajadzētu norūdīties, taču noteikti nav jāsalst!”
Ortopēds atgādina, ka svarīgi ir arī apavi, jo to uzdevums ir pasargāt kājas no mitruma un slīdēšanas, ja uz ietvēm parādās ledus: “Tiklīdz termometrā temperatūra noslīd zem nulles, tā veselības aprūpes iestādes ir pilnas ar cilvēkiem, kas paslīdējuši, krituši un guvuši nopietnus sasitumus, sastiepumus, plaukstas locītavu, apakšdelmu, potīšu izmežģījumus vai lūzumus.
Nereti tādos gadījumos kritienu veicinājuši apavi ar plānu, gludu zoli, sievietēm – ar augstiem papēžiem. Aukstajā sezonā ieteicams nēsāt apavus ar rievotu zoli un stulmu, kas fiksē kāju, – tas daļēji var pasargāt arī no izmežģījuma.”
Kļūst lunkana
Ilze Štāla no Dienvidkurzemes:
Pirmo reizi sāku nūjot pagājušajā gadā. Līdz tam skatījos, kā jūrmalā iet citi, un domāju, ka tā ir tāda veco ļaužu ākstība. Ko gan tādas nūjas var dot? Neko – ne veselībai, ne paskatam!
Bet pērn ziņkārības pēc aizgāju uz nodarbību pie Līnas Heinackas-Jansones. Domāju, vienreiz taču jāsaprot, kas tas ir!
Fizioterapeite pirms nodarbības lika grupai veikt iesildīšanās vingrinājumus, iesācējiem ierādīja pareizu soļošanas tehniku. Un man radās pavisam cits priekšstats par nūjošanu!
Man bija pagrūti visu izpildīt, nodarbībā vilkos nosvīdusi un elsdama pūzdama visai grupai aiz muguras.
Pēc stundu ilgas nūjošanas biju pagalam nogurusi, tomēr lunkana, it kā būtu ieeļļota.
Jutu gandarījumu, ka to paveicu. Man pat likās, ka pēc nodarbībām sāku zaudēt svaru.
Diemžēl tās projektā bija tikai divus mēnešus, bet vienai man nav motivācijas kaut kur soļot – tomēr vajag to vagaru.
Šogad atkal piedalos projekta nodarbībās*, un nu jau man iet raitāk, laikam smadzenes pagājušajā gadā ieprogrammējušas pareizo tehniku, tā ka tagad varu izpausties labāk.
Fiziskās aktivitātes ļoti noder pēc astoņu stundu darba pie datora, kad piecelies no galda stīvs un dullu galvu.
Visiem iesaku pamēģināt šādi izkustēties, bet ne kopā ar tādiem draugiem, kas vienkārši vicina nūjas un laiski pastaigājas.
Pareiza nūjošana nav rimta iešana, bet kustēšanās ar diezgan nopietnu slodzi visam ķermenim. Tāpēc ir svarīgi, lai pamāca profesionālis.
Nūjas nav nekāds pastaigu spieķītis, bet palīglīdzeklis visu muskuļu izkustināšanai.
*L. Heinacka-Jansone vada bezmaksas nūjošanas nodarbības Nīcā un Grobiņā Eiropas Sociālā fonda projektā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
