“Spēja pašam sevi aizsargāt krīzes situācijā, protams, ir svarīga un papildu drošības garants, taču uzreiz gribu uzsvērt: lai arī cik labi cilvēks ir sagatavots cīņas treniņos kā sportists vai arī pilnvērtīgi apguvis pašaizsardzību kursos, nekad nevajag pārvērtēt savas spējas. Ir daudzi augsta līmeņa sportisti, kuri uz ielām šī iemesla dēļ zaudējuši dzīvību. Ļaundari var uzbrukt pa vairākiem, viņiem var būt naži un pat ieroči.

Nekas nav svarīgāks par paša veselību, tādēļ labāk šādos gadījumos ir atdot to, ko uzbrucējs vēlas.

Skaidrs, ka ne vienmēr šādās bīstamās situācijās varēs tikt cauri sveikā bez konflikta, tādēļ jāatceras par dažām niansēm, kuras vismaz kaut nedaudz samazinās risku iekulties nepatikšanās,” pastāsta “Liepājas Budo centra” treneris un bijušais policists Sergejs Kolmakovs.

Viņš uzsver, ka, mājup dodoties kājām, noteikti tumšajā laikā vajadzētu izvēlēties drošāko maršrutu – izgaismotas ielas, apiet vietas, kurās parasti valda nepatīkama gaisotne, apgrozās aizdomīgi tipiņi.

“Ja tomēr gadās iekulties ķezā, jāskatās pēc situācijas – varbūt ir iespējams aizbēgt. Ja nav tādas iespējas un neesat par to pārliecināts, tad

jācenšas sacelt maksimāli lielu troksni – kliegt, sist pa mašīnām, lai iedarbojas signalizācija. Pat pašaizsardzības treniņos mācu cilvēkiem skaļi kliegt.

Arī tas ir “ierocis”, kā sevi pasargāt. Noziedznieks, iespējams, padomās, ka nav vērts riskēt, un pats sabīsies. Situācijās, kad uzbrucēji ir vairāki, svarīgi nepieļaut, lai kāds ļaundaris pienāktu no mugurpuses, tāpēc tādos gadījumos labāk stāvēt ar muguru pret sienu. Šādi varēsiet kontrolēt zagļu darbības,” skaidro S. Kolmakovs.

Pašaizsardzības treneris stāsta, ka kursos parasti cilvēkiem māca vienkāršus sitienus, kas sportā esot aizliegti, jo no tiem iespējams gūt nopietnus savainojumus.

“Sportists ar vienu šādu sitienu var pretinieku uz laiku “atslēgt” bezsamaņā. Tagad, kad pašaizsardzības kursi nenotiek, dažus paņēmienus itin labi var atstrādāt arī bez trenera klātbūtnes. Internetā ir ļoti daudz dažādu videomateriālu, kā apgūt pašaizsardzības prasmes. Mājās var uzstādīt boksa maisu un uz tā izmēģināt dažādus sitienus,” teica S. Kolmakovs.

“Lai, tā teikt, atsistos no uzbrucēja, ne vienmēr nepieciešams lietot fizisku spēku, veikalos ir pieejami dažādi rīki pašaizsardzībai,

piemēram, gāzes baloniņi un trauksmes pogas. Tomēr pirms to lietošanas vajadzētu saprast, kā tie darbojas, jo galu galā krīzes situācijās ir jārīkojas ātri. Par gāzes baloniņiem runājot, der atcerēties, ka tiem arī ir derīguma termiņš, tam beidzoties, tas var nenostrādāt pietiekami efektīvi,” turpina S. Kolmakovs.

Tāpat viņš uzskata, ka cilvēkam, kurš lieto šādus pašaizsardzības rīkus, ir jābūt pārliecinātam, ka brīdī, kad notiek uzbrukums, viņš tos spēs maksimāli ātri likt lietā.

“Var būt situācijas, ka uzbrucējs jau ir ieķēries rokā un mēģina atņemt, piemēram, somiņu. Tādos gadījumos to pašu somu var izmantot kā pašaizsardzības rīku. Atceros kādu gadījumu, kad sieviete iznāca no veikala ar maisiņu rokā, kur atradās stikla piena pudele. Ļaundaris viņai pienāca no mugurpuses un saķēra aiz matiem. Sieviete zaglim belza ar maisu pa galvu, un uzbrucējs tūlīt bija gar zemi. Jāprot izmantot to, kas ir. Šādās situācijās nedrīkst minstināties.”

Treneris iesaka ikvienam kaut reizi dzīvē piedalīties pašaizsardzības kursos, iegūt vismaz minimālās zināšanas, kas krīzes brīžos var būt ļoti noderīgas.