Ugunsdzēsēji glābēji ik gadu valstī kopumā dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kuru iemesls – dūmvados degoši sodrēji. “Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos,” skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola.

Pirms apkures sezonas sākuma jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu, pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs skursteņslaucītājs, taču, ja privātmāju saimnieki prot un zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīču un iekārtu dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Reizi piecos gados jāveic arī apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt speciālists.

Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

“Ja izmantojat malkas plīti, tad jāatceras, ka arī tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas,” stāsta A. Vītola, piebilstot, ka nereti, gaidot apkures sezonas sākumu, iedzīvotāji mājokļa apsildīšanai izmantojot elektriskās sildierīces.

Svarīgi pievērt uzmanību ierīču ražotāju instrukcijās paredzētiem drošas lietošanas noteikumiem un neizmantot bojātas elektroierīces, pagarinātājus un kontaktligzdas.

Tāpat A. Vītola atgādināja, ka šogad spēkā stājās nozīmīgas ugunsdrošības prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.

“Diemžēl mūsu apkopotā statistika par mājokļu ugunsgrēkiem, kuros ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki, rāda, ka lielākajā daļā gadījumu dūmu detektori nav bijuši uzstādīti. Tiesa, ir arī fiksēti vairāki gadījumi, kad tieši dūmu detektora signāls ir palīdzējis laikus pamanīt ugunsnelaimi un visiem mājokļa iemītniekiem izglābties no piedūmotās vides,” pauž VUGD pārstāve.