Mežā vai uz ūdeņiem noderēs rezerves enerģija. Padomi, kā izvēlēties “poverbanku”
Mežā aizrautīgi sēņot, aizklīst nepazīstamā vietā, uz vakarpusi secināt, ka telefona baterija izlādējusies un nevar pasaukt palīgā, nav tas labākais scenārijs. Arī pārgājienos ar nakšņošanu teltīs var nebūt pieejams elektrības pieslēgums, lai uzlādētu tālruni. Tādās reizēs sakarus saglabās ārējā baterija, tautā saukta par poverbanku.
Linda Kilevica
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Kā to izvēlēties un lietot, lai ilgāk kalpotu, “Tele2” klientu centrā konsultē Māris Indriekus.
Galvenais pirms poverbankas iegādes – izvērtēt ietilpību atbilstoši saviem mērķiem un vajadzībām, kā arī paturēt rokā, vai der šāds svars.
Ārējās baterijas ražo arvien kompaktākas un vieglākas.
Ārējie akumulatori ir dažāda izmēra un apjoma.
Tāpat kā mobilajam tālrunim ir noteikta baterijas ietilpība, tā arī šai ierīcei, kas ir lielāka pārnēsājama baterija, kuru ņem līdzi tālākos pārgājienos, laivu braucienos, kad telefons bateriju straujāk tērē navigācijas lietošanas dēļ.
Viss atkarīgs no tā, cik smagu ierīci cilvēks grib nēsāt līdzi un cik ilgu laiku gatavojas būt vietās, kur nebūs elektrības.
Pārgājienā droši vien nevajag lieku svaru, bet ceļojumā ar motociklu noteikti var vest līdzi smagāku.
Jo ārējā baterija lielāka, jo jaudīgāka, un telefonu, planšeti vai pārnēsājamo skandu varēs uzlādēt vairāk reižu.
Cik bieži varēs uzlādēt telefonu, atkarīgs no pašas ierīces. Vecākas varēs reizes trīs, jaunākas, kam lielāka baterijas ietilpība, iespējams, divreiz.
Baterijas ietilpība – cik daudz enerģijas tā var turēt sevī un cik daudz reižu ar to varēs uzlādēt ierīces – ir atšķirīga, var būt no 3000, 5000 miliampēriem.
Vienkāršākām un lētākām baterijām būs vājākas enerģijas izvades spējas. Tas jāņem vērā izvēloties.
Ārējā baterija ar 10 tūkstošiem miliampēru maksā līdz 20 eiro. Divu dienu laivu braucienam vienam telefonam ar to vajadzētu pietikt.
Ar 20 tūkstošiem miliampēru jau varēs veikt vairākas uzlādes, bet jo lielākas, ar kurām var lādēt pat vairākas ierīces vienlaikus, jo tās būs dārgākas.
Vairumam modeļu ir nepieciešams vads, bet parādījušās arī tādas, ar kurām iespējama bezvadu uzlāde.
Lietotājam jārēķinās, ka telefona uzlāde nebūs tāda pati kā ar vadu.
Ja ar vadu no rozetes telefons uzlādēsies apmēram pusotrā stundā, tad no vienkāršākas un lētākas poverbankas jārēķinās ar divarpus vai pat trim stundām.
Lielākām un jaudīgākām, kas maksā ap 50 eiro, izvades enerģija būs lielāka, laiks būs pielīdzināms lādēšanai ar vadu.
Ja telefonu vai planšeti vienlaikus lādēs un lietos, process būs vēl ilgāks, turklāt var sanākt ierīci divu reižu vietā uzlādēt tikai vienreiz.
Protams, ekstra gadījumos, piemēram, kad nepieciešama navigācija, lai nonāktu galamērķī vai izkļūtu no meža, nekas cits neatliek, kā lādēt un lietot, lai noturētu telefona bateriju pie dzīvības.
Ko darīt, ja ilgāku laiku ārējā baterija nav nepieciešama, jo pastāvīgi pieejama uzlāde no rozetes?
Šai ziņā poverbanka uzskatāma par tādu pašu ierīci kā telefons. Ja to neuzlādēs, baterija izlādēsies pilnībā, un tad tās izturība vairs nebūs tāda pati kā pirkuma brīdī.
Ja arī poverbanku neizmanto, vēlams to vismaz reizi mēnesī uzlādēt, lai tā trenējas un lai neizzūd enerģija. Tieši tāpat telefoniem nevajag ļaut pilnībā izlādēties.
“Podziņu” telefonu laikā nostiprinājās mīts, ka baterijai jānosēžas līdz galam, bet viedtālruņiem to nevajag pieļaut.
Ārējās baterijas var kalpot pat četrus piecus gadus, vienīgi ar laiku zūd jauda, cik bieži tās spēs uzlādēt ierīces.
Līdzīgi kā ar telefonu var gadīties, ka kalpošanas laiks ir vien pāris gadi, ja poverbanka ieveļas ūdenī vai izkrīt no rokām un kaut kas saplīst.
Svarīgi glabāt bateriju sausumā un prom no saules stariem, jo tieša saules gaisma to sabojā tāpat kā telefonu.