Migrēna ir otrās biežākās galvassāpes pasaulē – ar to sirgst piektā daļa cilvēces. Tomēr tās nav vienkāršas galvassāpes, tās pavada nelabums, slikta dūša līdz pat vemšanai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, kā arī bieži vien nespēja turpināt jebkuru fizisku ikdienas darbību. Neiroloģes un sāpju ārstes Linda Zvaune un Līga Mekša skaidro, kas īsti ir migrēna.

Nav tikai “dīvu slimība”

“Vienu mirkli vesels un priecīgs, otru – praktiski paralizēts,” tā dakteres raksturo tipisku migrēnas pacientu. Daļa cilvēku migrēnu piedzīvo tik bieži, ka kļūst darba nespējīgi, nesaņemot oficiālu invaliditāti, jo neviens tests uz pasaules nespēj uzrādīt, ka cilvēks cieš no migrēnas. To var noteikt tikai zinošs ārsts, balstoties uz noteiktu simptomu kopumu.

L. Zvaune skaidro, ka cilvēks neizvēlas sirgt ar migrēnu. To, tāpat kā daudz ko citu, nosaka gēni: “Migrēna lielā mērā ir ģenētiski noteikta slimība. Ja ar to sirgst kāds no vecākiem, ir iespēja, ka tā būs arī bērniem. Pat tad, ja ģimenē netiek atrasts neviens radinieks, kuram ir migrēna, gēnu komplekts, ko mēs esam mantojuši no tēta un mammas, apvienojoties var radīt noslieci uz galvassāpju rašanos. Un labvēlīgā vidē, kas ļauj migrēnai izpausties, šī slimība atmostas. Ar migrēnu sirgst gan sievietes, gan vīrieši, tomēr biežāk šī slimība ir sastopama daiļā dzimuma pārstāvēm, tādēļ tautā radies izteiciens, ka migrēna ir “dīvu slimība”. Tomēr migrēnā nav nekā izdomāta vai pietēlota – tās ir reālas sāpes. Migrēnu bieži vien ietekmē hormonu svārstības, un, tā kā sieviete savā dzīvē tās piedzīvo daudz – pubertātes iesākšanās laikā, mēnešreižu periodā, gaidot bērniņu vai sasniedzot menopauzi –, arī migrēna izpaužas vairāk,” saka L. Zvaune.

Mūsdienu sabiedrība galvassāpes ir pieņēmusi kā savdabīgu normu, kas saistīta ar saspringto ikdienas ritmu. Tādēļ daudzi cilvēki gadiem neiet meklēt palīdzību, bet klusībā cieš mājās. Vēl viens migrēnas pacientu diagnostikas mīnuss – ārsti, kuri neprot šo slimību atpazīt. Migrēnas pacienta diagnozi nevar apstiprināt ar izmeklējumiem. Zinošs ārsts to var atpazīt tikai pēc simptomu kopuma. “Bieži vien nezinot par savu diagnozi, cilvēki vairākas reizes sauc ātro palīdzību, tiek veikti testi, tomēr nekas netiek atrasts. Un tā tas var turpināties uz riņķi, līdz cilvēks aiziet pie speciālista,” stāsta L. Zvaune.

Naža dūriens galvā

Migrēnas galvassāpes ir pulsējošas, pamatā vienpusējas – labajā vai kreisajā galvas pusē, bet var sāpēt arī visa galva. Pacienti mēdz teikt, ka galva eksplodē vai kāds galvā dur ar nazi. Galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras un tās pastiprina jebkura kustība. Tādēļ cilvēks tiek piesaistīts gultai vai kādai nekustīgai pozai. Ir arī pavadošie simptomi – cilvēks nepanes spilgtas gaismas, grūti skatīties datorā vai telefonā, skaņu nepanesība, dažkārt arī aromātu nepanesība. Tas viss 70–90% pacientu noved pie sliktas dūšas vai vemšanas.

Kā lielāko migrēnas “aizsācēju” jeb tā saukto trigeri, neiroloģe Līga Mekša min tieši stresu. “Viens no biežākajiem migrēnas trigeriem ir paaugstināts stresa līmenis, kad darīts pāri saviem spēkiem. Tāpat šie trigeri ir arī sev neatrasts laiks – izlaistas ēdienreizes, nepietiekams ūdens daudzums, nepietiekams fizisko aktivitāšu daudzums, negulētas naktis vai tieši pārāk ilgs miegs. Tāpat kāds var būt jutīgāks uz temperatūras maiņām vai konkrētiem dzērieniem – kafiju vai, piemēram, vīnu. Varam teikt, ka migrēna piespiež cilvēku dzīvot veselīgāk un parunāt ar sevi, saprast šīs slimības cēloņus un izvairīties no tiem,” viņa stāsta.

L. Mekša atzīmē, ka migrēna ir ļoti liela problēma ne tikai cilvēku ikdienas un sociālajā dzīvē, bet arī darba vidē. Pēc aptuveniem aprēķiniem, kas veikti 2019. gadā, migrēna ik gadu Latvijai izmaksā 112,26 miljonus eiro. Aptuveni 74% no šīs summas ir izmaksas, kas saistītas ar migrēnas pacientu piespiedu darba kavējumiem un samazinātām darba spējām. “Migrēna ir galvenais darba nespējas iemesls sievietēm pasaulē. Kolēģi un darba devēji redz, ka neesi darbā, jo tev sāp, un te nereti sākas dzimumu diskriminācija vai slimības diskriminācija. Šo cilvēku bieži neizvēlēsies kādam konkrētam amatam vai pozīcijai, jo viņš pārāk bieži ir darba nespējīgs. Ar migrēnu sirgstošs cilvēks šķietami nevarēs tik daudz laika veltīt darbam, jo neparedzēti izkrīt kāda darba diena. Tādēļ migrēnas pacienti dažkārt cenšas slimību slēpt. Sabiedrība tikai lēnām saprot, ka migrēna nav kaprīze, bet nopietna saslimšana,” secinājusi daktere.

Ar galvassāpēm nav jāsadzīvo

Abas neiroloģes uzsver, ka migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. Šobrīd pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi – tabletes, arī inhalējami medikamenti, diemžēl daudzi no tiem ir dārgi un Latvijā tos pacientiem nekompensē. Atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma ikmēneša izdevumi migrēnas ārstēšanai mēdz sasniegt pat 80–100 eiro. Saprotams, ka ne visi tos var atļauties un nereti migrēnas pacienti paliek bez reālas palīdzības. “Ja migrēna ir hroniska (vairāk kā 15 dienas mēnesī), iesakām lietot profilaktiskos preparātus, tādējādi cenšoties biežo migrēnu novērst. Diemžēl mēnesī tie ir lieli finansiālie tēriņi. Šobrīd tirgū ir pieejamas arī citas efektīvas ārstēšanas metodes – botulīna injekcijas, akupunktūra un jaunās antivielas pret migrēnu izraisošajiem peptīdiem, tomēr tās var atļauties vien niecīgs skaits pacientu,” min L. Mekša.

Diemžēl pacientiem, kas cieš no hroniskas migrēnas, netiek piešķirta invaliditātes grupa, jo galvassāpes, pat ja tās ir konstantas un nepanesamas, nav ierakstītas invaliditātes noteikšanas kritērijos.

Vēl vairāk, tiek pieļauts, ka vismaz piecdesmit procenti no migrēnas pacientiem neuzzina savu diagnozi. Viņi cieš no galvas sāpēm – varbūt biežākām, varbūt retākām – lieto pieejamos pretsāpju medikamentus, kas ir aptiekā, bet nezina, kas slēpjas aiz šīm sāpēm. Tādēļ dakteres atgādina – ar galvassāpēm nav jāsadzīvo un ir iespējams atrast dažādus veidus, kā pacientam palīdzēt dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi.

Lai atvieglotu galvassāpes bez ārsta rekomendācijām, ieteicams padomāt par dzīvesveidu un ieviest režīmu – regulāri izgulēties, regulāri iet vienā laikā gulēt un vienā laikā celties. Brīvdienās negulēt vairāk kā vienu stundu pāri šim ierastajam laikam. Censties ievērot regulāras maltītes un dienas laikā uzņemt pietiekami daudz ūdens. Kā arī – vienmēr plānot regulāras fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, vismaz 40 minūtes trīs reizes nedēļā.

“Ja galvassāpes traucē dzīvot, ir jāgriežas pie speciālista. Ne vienmēr tā ir migrēna vai saspringuma tipa galvassāpes, ne vienmēr tas ir kas ļauns,” iedrošina L. Mekša. Jālūdz tikai ģimenes ārsta nosūtījums, jāpiesakās uz vizīti un kopā ar galvassāpju speciālistu vai neirologu jāmeklē – kur ir problēma, turklāt palīdzēt var ne tikai speciālisti privātās medicīnas iestādēs, bet iespējamas arī valsts apmaksātas galvassāpju speciālistu konsultācijas.

UZZIŅAI

Biežākie migrēnas ierosinātāji:

• uzturs, alkohols, novēlotas vai pat izlaistas ēdienreizes, kofeīna izslēgšana no uztura, organisma dehidratācija;
• miega režīms (miega traucējumi, pārāk ilga gulēšana un neizgulēšanās);
• dzīvesveids (intensīva nodarbošanās ar sportu, tāli ceļojumi, īpaši dažādās laika zonās);
• vide (spoža, mirgojoša gaisma, spēcīgas smaržas un laika apstākļu maiņas);
• psiholoģiskie faktori (emocionāls satraukums vai atslābums pēc stresa perioda, tā saucamās brīvdienu galvassāpes);
• hormonālie faktori sievietēm (menstruācijas, hormonālie kontracepcijas līdzekļi un hormonu aizstājterapija).

Migrēnas pacienta organisms ir daudz jutīgāks uz dažādām pārmaiņām ārējā vai iekšējā vidē, tādēļ cilvēkam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību savām pamatvajadzībām un izvēlēties veselīgāku dzīvesveidu.

Avots: medicine.lv